Pērn aprīlī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Baltijas valstīm prognozēja ievērojamu IKP samazinājumu 2020. gadā. Visdziļāko ekonomikas lejupslīdi – 8,6% – prognozēja Latvijai. Lietuvai paredzēja 8,1% IKP kritumu, bet Igaunijai – 7,5% IKP samazinājumu.
Taču drūmās prognozes nepiepildījās. Latvijā IKP pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, Igaunijā par 2,9%, bet Lietuvā par 1,3%.
Latvijas Bankas ekonomiste Irēna Emīlia Švilpe sacīja, ka Baltijas valstis 2020. gadā ekonomiski cieta vienus no mazākajiem zaudējumiem starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
"Neraugoties uz plašo vīrusa uzliesmojumu Baltijas valstīs gada nogalē, tās tik un tā neieviesa tik bargus fizisko ierobežojumus, kā, piemēram, Itālijā vai Francijā. Līdz ar to kopumā Baltijas valstīm 2020. gadā gāja vidēji labāk nekā citām eirozonas valstīm un tās ierindojās mazāk cietušo valstu vidū eirozonā,” stāstīja Švilpe.
Viņa norādīja, ka Latvijā IKP kritumu galvenokārt noteica dramatiskais samazinājums privātajā patēriņā.
Tas esot skaidrojams ar mūsu valsts iedzīvotāju rūgto pieredzi iepriekšejās finanšu krīzes laikā, tāpēc latvieši ir piesardzīgāki ar tēriņiem.
Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskaitīja divus galvenos iemeslus, kāpēc Lietuvai 2020. gadā bija vismazākais IKP kritums Baltijas valstīs.
"Viens no tiem – Lietuvas valdība pagājušajā gadā bija visaktīvākā ekonomikas stimulētāja. Viņi iztērēja tiešām milzīgu naudu. Tas bija saistīts ar to, ka Lietuvā notika parlamenta vēlēšanas, un pirms tam tur nauda plūda kā pa reni. Ekonomika visādos veidos tika aktīvi atbalstīta, līdz ar to patēriņa kritums bija diezgan mazs. Droši vien, ka Lietuvai tas naudas ziņā ļoti dārgi maksāja, bet ekonomiskās aktivitātes kritums bija mazāks," norādīja Strautiņš.
Otrs iemesls – Lietuvā transporta nozare cieta mazāk nekā Latvijā un Igaunijā, stāstīja Strautiņš: “Igaunijā lielu iespaidu atstāja tas, ka prāmju kustība gandrīz apstājās vai tika stipri sašaurināta. Tā viņiem ir ļoti, ļoti liela nozare. Savukārt Latvijā ļoti liela nozare ir aviācija. Lietuvā lielākā transporta eksporta nozare ir autopārvadājumi, bet tiem pagājušajā gadā klājās diezgan labi. Ja tūrisms bija ļoti smagi ietekmēts, tad preču ražošana un eksports necieta tik ļoti. Lietuviešiem daļēji tas bija politikas nopelns, bet daļēji viņiem paveicās.”
Latvijas Bankas ekonomiste Švilpe uzskata, ka pandēmija ļāva labāk ieraudzīt valstu ekonomiku gaišās un tumšās puses.
"Gaišās puses palīdzēja ekonomikām labāk pārciest ierobežojumu un vīrusa izraisītās aktivitātes palēninājumu, savukārt tumšās puses ekonomikas kritumu saasināja," stāstīja Švilpe.
Strautiņš pievērsa uzmanību tam, ka pēdējā gada laikā Baltijas valstīs ir notikušas ekonomikas struktūras izmaiņas, kas ļaujot optimistiski lūkoties nākotnē. Kā mūsu reģiona īpatnību ekonomists izcēla tā dēvēto balto apkaklīšu pakalpojumu eksporta pieaugumu.
"Pirmkārt, biznesa ārpakalpojumi, programmēšana. Šīs nozares turpināja augt. Turklāt Lietuvā informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksporta pieaugums pat paātrinājās.
Latvijā bija piebremzēšanās, bet joprojām pozitīva attīstība. Arī Igaunijā šo nozaru daļa ekonomikā būs pieaugusi. Tās ir dinamiskas nozares, tāpēc tā ir laba ziņa," vērtēja Strautiņš.
Eiropas Komisijas (EK) prognozes par ekonomikas izaugsmi 2021. gadā rāda, ka Latvijai varētu būt lielākais IKP pieaugums Baltijā. EK lēsa, ka Latvijas tautaimniecība šogad pieaugs par 3,5%, Igaunijā par 2,6%, bet Lietuvā par 2,2%.
EK prognozes un jau pieejamie dati par janvāri un februāri ļaujot nojaust, ka gada pirmais ceturksnis Baltijas valstu ekonomikām varētu būt vājāks, bet otrajā ceturksnī līdz ar vakcinācijas tempu pieaugumu un mazākiem vīrusa inficēšanās rādītājiem varot sagaidīt, ka sāksies ekonomiskā atveseļošanās, domā Švilpe.
