Baltijas valstis un Polija sper kopīgu soli virzienā uz atkarības mazināšanu no Krievijas elektrotīklu infrastruktūras

Trīs Baltijas valstu un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori iesnieguši kopīgu pieprasījumu līdzfinansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzekļiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrā posma īstenošanai. Vienlaikus iesniegts arī kopīgs Baltijas finansējuma pieprasījums sinhronizācijas projektam nepieciešamo pētījumu veikšanai.

Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (ATS) Starptautisko attīstību projektu dienesta vadītājs Antons KutjunsLinda Zalāne
    "Sinhronizācijas otrajā posmā pārsvarā ir iekļautas tehniskas prasības, kas jāīsteno līdz sinhronizācijas sākumam. Ir nepieciešams izbūvēt tā saucamo zemjūras kabeli starp Poliju un Lietuvu, kas būtu lielākās izmaksas. Kopējās izmaksas tiek lēstas ap 1,2 miljardiem, kur Latvijas daļa ir 100 miljoni eiro," skaidroja Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" Starptautisko attīstību projektu dienesta vadītājs Antons Kutjuns.

     

    Sinhronizācijas projekta mērķis ir līdz 2025. gadam īstenot nepieciešamos tehniskos nosacījumus Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu caur Poliju, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras.

    2018. gada jūnijā Eiropas Komisijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderi parakstīja politisku vienošanos par sinhronizāciju.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti