Divu bērnu māmiņa Līga Roze-Kļaviņa no Rīgas stāsta, ka pārtikai mēnesī tērē ap 200 latu jeb aptuveni ceturto daļu no ģimenes budžeta. Ģimenes pabarošanai ar šo naudu pietiek, bet izdevumi tiek plānoti rūpīgi: „Vienmēr uz veikalu mēs taisām sarakstu. Tas ļoti palīdz nesapirkties liekas un nevajadzīgas lietas. Domāju, ka tas diezgan būtiski ietaupa naudu, nevis tu vienkārši ej un ņem visu, kas ienāk prātā.”
Līgas ģimenes pieredze sasaucas ar nupat publiskoto „Swedbank” ekspertu pētījumu par pārtikas cenām Baltijas valstīs un to ietekmi uz ģimenes budžetu. Bankas Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa stāsta, ka vidēji Eiropā iedzīvotāji pārtikai izdod apmēram 15% no algas, bet Baltijas valstīs šis slogs ir daudz lielāks, it sevišķi Latvijā: „Uz šī vidējā Eiropas rādītāja fona Latvija, Lietuva un Igaunija atšķiras ar daudz būtiskāku šo izdevumu daļu, tie ir virs 20%, Latvijā - 24%. Tas arī bija tas faktors, kādēļ mēs pievērsāmies pārtikas cenu pētīšanai un skatījāmies, kādas būtu optimizācijas iespējas.”
Pētījumā atklājies, ka Latvijas iedzīvotāji ir vislielākie ieguvēji no veikalu atlaidēm, kas palīdz samazināt izdevumus pārtikai pat par 30 latiem mēnesī. Ne mazāk svarīgi, pēc Kauliņas teiktā, ir arī prasmīgi saimniekot, uz veikalu ejot ar sarakstu un plānojot ēdienreizes vairākas dienas uz priekšu. Tomēr arī atlaides un pirkumu plānošana daļai Latvijas ģimeņu nelīdz pabarot ģimeni, kā gribētos.
Labdarības organizācijā „Ziedot.lv” ziemas mēnešos griežas arvien vairāk cilvēku, lūdzot palīdzēt ar ēdienu, stāsta organizācijas pārstāve Inese Danga: „Cilvēki mūs atrod paši, un tas skaits mums liekas ļoti liels - tie ir līdz pat 30 cilvēkiem mēnesī, tieši šajos pēdējos ziemas mēnešos. Tas, mūsuprāt, ir daudz. Citos gados tā nav bijis.”
Danga lēš, ka „Swedbank” modelētais pārtikas grozs daudzām ģimenēm ir neaizsniedzams, jo pat kopējais ģimenes budžets ir mazāks par baņķieru aprēķinātajiem izdevumiem visam uzturā nepieciešamajam: „Ja cilvēks strādā un saņem minimālo algu un šie izdevumi tiek rēķināti 224 latu apmērā uz ģimeni, tad mēs jau saprotam, ka ja ir viens strādājošais, piemēram, mamma ar trim bērniem, viņa nevar reāli nopirkt to, kas šeit ir uzrādīts.”
„Ziedot.lv” zina gadījumus, kad ģimenes pat ņem ātros kredītus, lai pēc komunālajiem maksājumiem vēl atliktu nauda ēšanai. Danga atzīst, ka pagaidām palīdzības lūdzēju skaits nemazinās un šāda situācija diemžēl ir ieilgusi. Viņa, tāpat kā daudzi, cer, ka situāciju varētu uzlabot lielāks neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamajiem, ko valdība plāno celt nākamgad.
