Tradicionāli Lietuva ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas piena ražotāju un pārstrādātāju konkurentiem, un diemžēl bieži vien līdz šim šīs konkurences cīņas iznākums nav bijis labvēlīgs Latvijai, jo Lietuvas piena pārstrādātājiem vēsturiski ir izdevies konsolidēties krietni veiksmīgāk un tā rezultātā Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi ir krietni lielāki nekā Latvijas uzņēmumi.
Tomēr šobrīd vērojamās negatīvās tendences globālajā pārtikas produktu tirgū, kuras ir veicinājušas piena cenu kritumu, kā arī Krievijas ieviestās ekonomiskās sankcijas pret Latvijas pārtikas produktiem abu valstu piena nozares uzņēmējus skar vienlīdz sāpīgi. Tāpēc piena ražotāju kooperatīvi apsver iespēju mazināt konkurenci, aizvietojot to ar konstruktīvu sadarbību.
Kā stāsta biedrības "Zemnieku saeima" vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre, viens no pirmajiem soļiem, par kuriem jau šobrīd izdevās vienoties Latvijas un Lietuvas kooperatīviem, ir piena kvalitātes jautājums.
" (..) Lai veiksmīgi kooperētos, tomēr to piena kvalitāti vajag līdzīgu. Mēs vienojāmies vēlreiz apmainīties ar informāciju, paskatīties, vai no likumdošanas viedokļa šīs kvalitātes prasības ir vienādas. Tāpat arī izanalizēt tuvākajā nākotnē redzamos instrumentus, kas ir politikā paredzēti, kas varētu palīdzēt kvalitātes problēmas risināt," skaidroja "Zemnieku saeimas" vadītāja vietniece.
Pēc viņas teiktā, Latvijas un Lietuvas piena ražotājiem un pārstrādātājiem ir aktuāls arī jautājums par vienotu produktu mārketingu, taču šajā jomā pagaidām konkrētu sadarbības risinājumu vēl nav. Tomēr pirmās mārketinga aktivitātes varētu tikt veiktas attiecībā uz kooperatīvu ražoto produkciju, norāda Dzelzkalēja-Burmistre.
"Runājām arī, protams, par kopēju produktu mārketingu un eksporta tirgiem. Tur šinī brīdī konkrēta risinājuma nav. Tā kopējā kooperācija tā kā ir jāsāk svaigpiena līmenī un pēc tam gan jau mēs nonāksim arī līdz produktiem. Vēl mēs vienojāmies tādos īsos termiņos (..) salikt piena pārstrādes produktu portfeli kopā, ko mūsu Latvijas un Lietuvas kooperatīvi saražo," teica "Zemnieku saeimas" pārstāve.
Savstarpēja sadarbība ir viens no priekšnosacījumiem piena nozares attīstības veicināšanai Latvijā un Lietuvā arī citu ekspertu vērtējumā. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe uzsver, ka mūsu valstī nākamgad nelielus uzlabojumus piena tirgū varētu ienest divu jaunu rūpnīcu ienākšana tirgū. Viena no šīm rūpnīcām darbosies tieši ģeogrāfiski tuvajā Lietuvas tirgū.
"Latvijas ražotāji vēl skatās uz diviem uzņēmumiem, kuriem vajadzētu tuvākajā laikā sākt strādāt un kas varētu ienest kādas izmaiņas. Viens no tiem ir Bauskas vecā piena kombināta jaunā darbība. Un vēl skatās uz vēl vienu līdzīgu, drusku modernāku, ne parasta [piena] pulvera rūpnīcu pie Kauņas, kas arī tiek būvēta un nākošā gada sākumā tiks atvērta. Tas mums ir tuvumā. Ja parādās divi jauni, lieli piena iepircēji, tad tā cena varētu kāpt. Tas ir tas, uz ko Latvijas zemnieki tādā mazā mērā var cerēt, jo, kamēr nemainīsies pasaulē lielā situācija, nekas kardināli nevar mainīties arī pie mums," teica Gulbe.
Jaunu pircēju parādīšanās tirgū gan vēl negarantē to, ka piena iepirkuma cenas strauji palielināsies, tomēr tas vieš cerības, ka Latvijā vismaz vairs nebūs zemākā piena iepirkuma cena starp visām Eiropas Savienības valstīm, norāda Gulbe.
"Vienkārši tur var parādīties vēl kādi [piena] pircēji, lai mums nebūtu zemākā piena iepirkuma cena Eiropas Savienībā. Tas to var izmainīt, nevis, ka mums uzreiz tur būs 35 centi [par kilogramu piena]. Nu tas nebūs, bet tas var drusku pavilkt cenu uz augšu," norādīja LTVC vadītāja.
Pēc tirgus dalībnieku teiktā, decembra sākumā piena iepirkuma vidējā cena sasniedza 20 centus par kilogramu, kamēr tā ražošanas pašizmaksa sasniedza 30 centus. Nozares uzņēmēji lēš, ka, pat pieskaitot apmēram sešus centus, kas summējas no subsīdijām, lielākoties visi piena ražotāji strādā ar zaudējumiem.
