Šogad Baltijas jūras piekrastes ūdeņos Latvijas robežās darbojas ap 160 zvejnieku komercsabiedrību. Pērn šis skaitlis bija 148, savukārt gadu iepriekš – 153. Pašpatēriņa zvejnieku skaits šobrīd ir aptuveni 1000.
Ja skatās uz Liepājas pilsētas piekrasti – tie ir četri uzņēmumi un deviņi pašpatēriņa zvejnieki.
Lielākā daļa no šiem speciālistiem ir vai nu cilvēki, kuriem zvejniecība ir vairāku paaudžu nodarbošanās, vai arī pieredzējuši jūras vilki, kuri tādējādi vēlas piepelnīties.
Viens no šādiem entuziastiem ir Liepājas piekrastes zvejnieks Aivars Ceļadoma, kurš stāsta, ka ar šo nodarbošanos vien ir ļoti grūti izdzīvot. Papildus ikmēneša pensijai un zvejai bieži nākas zivis arī pašam kūpināt un apstrādāt, lai varētu nopelnīt. “Kas pabeidz skolu… Cik tad viņu paliek? Visi aizbrauc prom. Uz zvejas kuģiem jaunie negrib iet, jo nav peļņas,” atzīst Ceļadoma.
Viņa viedoklim piekrīt arī vietējais zivju apstrādes uzņēmuma “Ostbaltfish” valdes loceklis Dzintars Ziemelis, kurš nodarbojas ar Liepājas piekrastes zvejnieku sagādātu Baltijas mencu šķirošanu, sasaldēšanu un arī transportēšanu.
Viņš uzskata, ka
Viens no iemesliem, kāpēc jaunie nevēlas strādāt zivsaimniecībā ir darba smagais raksturs, ko vēl vairāk pasliktina zvejas limiti. Otrs invazīvās zivs sugas – jūras grunduļa - klātbūtne Baltijas jūrā, kas iznīdē citu zvejojamo lomu, piemēram mencas un reņģes.
Savukārt Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs norāda, ka strādājošo skaits zvejniecības nozarē ietekmē Latvijas tautsaimniecību. “Bet, kā jau es minēju iepriekš, būtiskāk to ietekmē pieejamās zvejas iespējas – gan nozvejotā, gan apstrādātā produkcija – tās pārdošanas vērtība,” saka Derkačs.
Attiecībā uz jaunu zvejnieku skaita palielināšanu, ministrija kopā ar Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centru veido informējošus pasākumus valsts skolās, kā arī vairākus pieredzes apmaiņas projektus, lai tādējādi popularizētu zvejniecību jauniešu vidū. Runājot par visas Zivsaimniecības kā nozares attīstību un atbalstu – zvejniekiem līdz 2020. gadam būs pieejams Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums 42 miljonu eiro apmērā.
