Baltijas lauksaimnieki: Tiešmaksājumu pārejas periods nav jāstiepj garumā, sola slēgt tirgu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.

Briseles piedāvājums neapmierina Baltijas valstu lauksaimniekus, jo piedāvātais pārejas periods lielākiem maksājumiem jau ir bijis un to vairs nav jāstiepj garumā, savukārt prasību nepildīšanas gadījumā nav izslēgta iespēja slēgt Latvijas tirgu. Tā norādīts Baltijas lauksaimnieku organizāciju kopīgajā paziņojumā, ar ko zemnieki nākuši klajā šodien pēc Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidenta Hermana van Rompeja jaunākā piedāvājuma nākamajam bloka septiņu gadu budžetam attiecībā uz tiešmaksājumiem.

Kā ziņots, piedāvājums paredz 196 eiro (138 latu) lielu platību maksājumu par hektāru, tomēr tas varētu tikt sasniegts lēna paaugstinājuma veidā tikai 2020.gadā, kamēr lauksaimnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014.gada. "Esam sašutuši par van Rompeja jaunāko piedāvājumu un turpināsim protestus. Mums jau ir bijis pārejas periods, nevēlamies to vēl vairāk stiept garumā. Mēs tiešmaksājumus redzam kopā ar lauku attīstības naudu, un acīmredzot vecās dalībvalstis mūs uzskata par nesekmīgiem matemātikā, ja var piedāvāt tiešmaksājumus palielināt uz attīstības naudas rēķina," norādīja biedrības "Zemnieku saeima" vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Tāpat paziņojumā norādīts, ka Briseles piedāvājums Baltijas zemniekiem neder, jo tiešo maksājumu izlīdzināšanas temps ir "krietni par lēnu". "Tas apdraud Latvijas lauksaimniecības attīstību, un 2020.gadā jau būs par vēlu ko atjaunot. Mums ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiktu nodrošināts godīgs tiešo maksājumu līmenis un vienlaicīgi būtu pietiekams lauku attīstības finansējums, kas nav mazāks kā esošā perioda finansējums. Sarunas tikko sākas, nedrīkstam atkāpties, šajās jomās ir jācīnās," sacīja LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone.

Paziņojumā norādīts, ka jau līdz šim Baltijas lauksaimnieki ir konkurējuši ar nevienlīdzīgiem noteikumiem un nav gatavi to turpināt. "Esam ļoti neapmierināti ar van Rompeja piedāvāto. Zeme ir jāar un lopi jābaro tieši tāpat kā citur Eiropā, kur saņem pat trīsreiz lielākus maksājumus, nevaram pakļaut bankrotam savas saimniecības. Ja Eiropa mūs neuzklausīs - visi slēgsim tirgu un nepildīsim Eiropas prasības," rezumēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētāja vietniece ilze Aizsilniece.

Kopējo paziņojumu parakstījušas lielākās Baltijas lauksaimnieku organizācijas. Vienlaikus organizāciju pārstāvji atzina, ka pagaidām nav plānots to iesniegt van Rompejam vai kādai no ES amatpersonām.

LETA

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti