ĪSUMĀ:
- Kvota mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā nākamgad samazināsies par 15%;
- NVO ieskatā, kvota bija jāmazina vairāk – jāļauj zvejot puse no nākamgad paredzētā;
- Ministrija: Zvejnieki nav galvenie vaininieki krājuma izsīkumā; zinātnei nav skaidrojuma;
- Baltijas jūras austrumu mencas zvejas kvota piecu gadu laikā samazināta par 63%;
- Savulaik rosināts aizliegt mencu zveju un par dīkstāvi zvejniekiem maksāt kompensācijas;
- Liepājas puses zvejnieks: šī, visticamāk, ir pēdējā mencu zvejas sezona, jo zivju nav;
- Vides sargi zvejniekiem pārmet alkatību.
NVO cerēto samazinājumu nepanāk
ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome pirms nedēļas pēc garām diskusijām vienojās par nākamā gada nozvejas kvotām Baltijas jūrā. Lielākās bažas un diskusijas jau tradicionāli bijušas par mencu kvotām, jo ir problēmas ar populāciju. Pieņemts lēmums, ka austrumu mencas nozveju samazinās par 15%. PDF ieskatā, tas ir par maz un kaitēs zivju resursu ilgtspējai.
"Zinātnieku pētījumi rāda, ka pēdējo 20 gadu laikā mencu izmērs samazinājies gandrīz par pusi. Iepriekš tie bijuši 40 centimetru, bet tagad tie ir 20 centimetri. Tāpat mencas sāk nārstot agrākā vecumā, tāpēc vides faktori un pārzveja raisa stresu ūdens sfērā," stāsta fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa.
Nevalstiskās organizācijas (NVO) visā Eiropā jau pirms padomes sēdes aicināja ministrus ieklausīties vides aspektos un zveju samazināt vairāk, taču rezultāts nav panākts. Vides ekspertu ieskatā dalībvalstis turpinās zivju pārzveju, jo arī Starptautiskā Jūras pētniecības padome aicinājusi piesardzīgāk dalīt kvotas
"Mūsu rekomendācija bija uzlikt kvotu pusi no tā, kas šobrīd ir pieņemts. Patlaban pieņemtā kvota ir 24 000 tonnas visiem zvejniekiem, bet NVO ieteikums bija 13 000 tonnas.
Lai arī teikts, ka esošās kvotas noteiktas ilgtspējīgā nozvejas līmenī, bet patiesībā tas nozīmē – to, ko varam nozvejot, to arī zvejojam. Taču neskatāmies, vai zinātne pasaka, ka ir jāatstāj atstarpe, lai resursi varētu atjaunoties, jo, turpinot maksimāli izzvejot mūsu Baltijas jūru, var arī būt tā, ka Baltijas menca vispār vairs nav Baltijas jūrā tieši šī iemesla dēļ," teica Ozoliņa.
Ministrija: Citi iemesli mencu izsīkumam
Par kvotu noteikšanu mencai austrumu un rietumu apgabalos gan bijušas būtiskas viedokļu atšķirības starp Baltijas jūras valstīm. Latvija, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (Zaļo un Zemnieku savienība) personā, uzstājusi, ka jāpieņem Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvātais priekšlikumam par 15% samazinājumu austrumu mencu kvotai un ne vairāk. Arī Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš piedalījās sēdē Luksemburgā
"Jā, citas valstis bija ar mieru lielākam kvotas samazinājumam, bet jautājums, kāpēc ir jāpasliktina situācija, ja no pašas Eiropas Komisijas puses ir piedāvājums 15% samazinājums," teica ZM pārstāvis. "Es nedomāju, ka ar populāciju viss ir kārtībā, bet, manuprāt, zvejnieki nav vairs tas faktors, kas visvairāk ietekmē mencu krājumus jūrā. Zinātnieki pat nevar atrast slēdzienu, kāpēc tas tā notiek."
Jautāts, vai šādos apstākļos nevajadzētu pietaupīt zivju resursus, ZM pārstāvis sacīja, kas tas īpaši neko nemainītu. "Ja resursi kļūst tik vāji, ka zvejniekiem būs neizdevīgi tērēt degvielu kuģiem, viņi vienkārši vairs neies jūrā. Bet resursiem tas neko nemaina, ja ir citi iemesli, kāpēc mencas izzūd."
Ieskaitot nākamā gada samazinājumu, piecu gadu periodā zvejas kvota austrumu mencai samazināta par 63%, liecina ZM dati.
ZM Zivsaimniecības departamenta direktors stāstīja, ka zinātnieki rosinājuši lielāku austrumu mencas kvotas samazinājumu kompensēt, palielinot rietumu mencas zvejas iespējas. Taču šim priekšlikumam Latvija nebija gatava piekrist. Lai arī Latvijas zvejniekiem ir tiesības zvejot arī mencas Baltijas jūras rietumu daļā, šie limiti ir salīdzinoši nelieli.
"Mēs zvejojam rietumu mencu, bet mūsu nozvejas kvota tur ir salīdzinoši ļoti, ļoti maza. Galvenie zvejnieki ir dāņi, vācieši. Bet tam Latvija nekādi nevar piekrist, jo tas ir pretrunā ar mūsu iestāšanās līgumu, ka mūsu resursi tiek nodoti citām valstīm, kas zvejo vairāk Baltijas jūras rietumu piekrastē, kur jau tāpat ir 70% [kvotas] palielinājums nākamajam gadam."
Savulaik rosināja aizliegt mencu zveju
Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits atzīst, ka mencu populācija Baltijas jūras austrumu daļā nīkuļo. "Mencas Baltijas jūrā ir ļoti vājas un mazas. Viņas neaug."
Uzņēmumi, kam ir tikai mencu zvejas kvota, Latvijā ir vien seši, taču ir kuģi, kas zvejo vairākas zivju sugas. Asociācija iepriekš arī aicinājusi mencu zvejniekus kooperēties un daļu kuģu pārdot, lai uzlabotu savu situāciju. Voits saka, ka pirms vairākiem gadiem Latvijas zivsaimniecības nozare pat izteikusi priekšlikumu - mencu zveju pilnībā slēgt uz laiku.
"Tas, ka ar mencu ir problēmas, tā ir taisnība. Es pat pirms kādiem sešiem gadiem piedāvāju Zivsaimniecības konsultatīvajā padomē, ka vajadzētu uz kādu laiku mencu zveju aizslēgt ciet. Un tad Latvija varētu prasīt kompensācijas par dīkstāvi - tās firmas, kam ir tikai mencu kvota. Taču ir citas dalībvalstis, kas šim nepiekrita. Nu un te ir jāatrod kompromiss.
Mēs ķeram ārā mazo mencu, bet lielo nav, tātad faktiski nav nārsta biomasas, nav, kas dod pēcnācējus. Mēs tikai izķeram un izķeram, nu, vienreiz būs arī gals."
Zvejnieks: Mencas ir tievas un mazas
Viens no zvejas uzņēmumiem, kas zvejo tikai austrumu mencu, ir SIA "Alosa" Liepājas pusē. Tā saimnieks Vladimirs Protass nozarē strādā jau 30 gadus un saka, ka šī, visticamāk, ir pēdējā sezona, jo zivju nav, un kvotu pat nesanāks aizpildīt. Uzņēmumā jau tagad strādā tikai seši zvejnieki un izmanto vienu kuģi. Agrāk flotē bijuši pieci kuģi. Arī Protass uzskata, ka mencu zveju vajadzēja slēgt jau sen.
"Zivis agrāk bija uzbarojušās un resnas, tagad tievas un mazas. Sazinoties arī ar citiem zvejniekiem, zinu, ka situācija ir slikta visiem.
Pagājušā sezonā vēl kaut cik tās zivis bija, tagad kopš septembra braucam jūrā un vienkārši nav to mencu. Strādājam ar mīnusiem un nav arī normālas tirgus cenas. Nezinu, ja sezona tā turpināsies, tad, domāju, pāris mēnešu laikā flote būs jāslēdz, nebūs darbinieku, jo fiziski nevarēsim maksāt. Tās tagad ir tikai manas problēmas, jo citu zivju sugu kvotas jau ir sadalītas uz konkrētiem uzņēmumiem, neviens ar to nedalīsies, lai citiem palīdzētu."
PDF gan vēl aicina arī patērētājus būt vērīgiem, vienmēr interesēties par mencu izcelsmi, pirkt zivis ar ekomarķējumu un nepirkt Baltijas jūrā nozvejotu mencu.
Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras austrumu daļā samazinot par 15%, nozvejas kvota Latvijai būs 2060 tonnas.
Kādreizējais Vides valsts dienesta Zvejas kontroles departamenta direktors, biedrības ''Vides inspektoru apvienība'' valdes loceklis Felikss Klagišs intervijā Latvijas Radio savukārt norādīja, ka mencu zveju vajadzētu vispār aizliegt un tad paskatīties, vai to skaits atjaunojas.
“Kāpēc to zivju ir maz, kāpēc viņas ir tievas? Tādēļ, ka viņām nav ko ēst – reņģu un brētliņu krājumi ir samazinājušies. Reņģes ir palikušas tīri simboliskā skaitā, bet brētliņas samazinājušās teju divkārtīgi. Rūpnieciski vērtīgās zivis iznīcina, zvejnieki paši sevi iedzinuši bedrē. Tas notika tādēļ, ka netika ievēroti noteikumi, bet gan bija dzīšanās pēc peļņas,” teica Klagišs.
