Pēc ilgām diskusijām nozares ekspertu sanāksmē Baltijas jūras valstu sadarbības platformas (BALTFISH) ietvaros un Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē otrdien, 20. oktobrī, agrā rītā Luksemburgā tika pieņemta regula par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2021. gadam, informēja Zemkopības ministrija.
Smagākie lēmumi, tāpat kā iepriekšējā gadā, bija saistīti ar mencu piezvejas iespēju noteikšanu, kas būtu pieļaujama citu zivju sugu zvejā.
Attēls: imago images/Jens Koehler, J.Koehler; LSM
Kritiskā Baltijas jūras Austrumu daļas mencu (Austrumu menca) populācijas stāvokļa dēļ mencas specializēta zveja jau kopš 2020. gada vairs nav atļauta. Mencu var paturēt lomā tikai tad, ja tā nejauši noķerta citu sugu (reņģes, brētliņas, plekstes) vai arī piekrastes zvejā kā neizbēgama piezveja.
Latvija iebilda pret Eiropas Komisijas (EK) noteikto 70% samazinājumu Austrumu mencas piezvejai, tomēr neizdevās panākt mazāku samazinājumu šīs sugas kvotai.
Tāpēc nāksies pielāgoties Austrumu mencas aizsardzībai noteiktajām stingrajām prasībām un ierobežot mencu piezveju citu sugu zvejā vēl vairāk nekā 2020. gadā, norādīja Zemkopības ministrija.
Tomēr Latvija kopā ar BALTFISH aizstāvēja labāku zvejas iespēju noteikšanu brētliņām, kurām nākamajā gadā būs 6% kvotas pieaugums (EK piedāvājumā bija 0%) un Baltijas jūras Rietumu daļas mencu, kuras kvota palielināsies par 5% (EK piedāvājumā bija -11%).
Vislabākā ziņa tieši Latvijai ir zvejas iespēju pieaugums 2021. gadā reņģei Rīgas jūras līcī – par 15%. Par 9% augušas arī lašu nozvejas kvotas, informēja ZM.
Ne tik labā ziņa ir zinātniski pamatotais 36% zvejas iespēju samazinājums reņģei Baltijas jūrā. Šīs sugas Latvijas kvotas daļa nav tik liela, jo galvenais traļu zvejas objekts jūras ūdeņos ir brētliņas, bet reņģe ir tikai piezveja to zvejā.
Tas nozīmē, ka brētliņu zvejas 6% pieaugums nākamajā gadā spēs pilnībā kompensēt reņģu nozvejas apjomu kritumu, skaidroja ZM.
Latvijas delegācijas vadītāja Alise Balode pēc padomē pieņemtā lēmuma uzsvēra, ka “ir gandarījums par mūsu pozīcijas aizstāvēšanā ieguldīto darbu, tai skaitā Zemkopības ministrijas ekspertu līmenī paveikto, kas sniedza mums samērā labus rezultātus, ko varam vest mājās. Zvejniekiem zvejas iespēju ziņā nākamajā gadā būs vairāk plusu nekā mīnusu, izņemot Austrumu mencu, kuras kritiskā stāvokļa pārvarēšanai tagad ir jāmeklē citi iemesli, nevis zvejniecība, jo zvejnieku ietekme uz šīs sugas stāvokli šobrīd ir samazināta līdz minimālam līmenim.”
