Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrajai kārtai piešķirti 170 miljoni eiro

Baltijas valstu un Polijas pārvades sistēmas operatori saņems Eiropas Savienības (ES) infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF (Connecting Europe Facility) līdzfinansējumu 170 miljonu eiro apmērā no kopējām Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas izmaksām. Latvijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) piešķirti prasītie 37,12 miljoni eiro jeb maksimāli iespējamais līdzfinansējums 75% apmērā, par CEF koordinācijas komitejas lēmumu informēja AST.

"Kopīgi ar Baltijas un Polijas kolēģiem sagatavotais pieteikums ieguva augstāko vērtējumu starp pieciem infrastruktūras izbūves projektiem, kas šajā finansējuma piešķiršanas kārtā saņēma atbalstu. Esam gandarīti par izrādīto uzticību, kas liecina, ka Baltijas valstu elektrotīklu droša sinhronizācija ieplānotajos termiņos ir svarīga ne tikai reģionāli, bet arī Eiropā kopumā.

Piešķirtais līdzfinansējums tiks izmantots nākamo sinhronizācijas nosacījumu izpildei – elektropārvades tīkla un elektroapgādes drošuma paaugstināšanai, kā arī frekvences regulēšanas un kontroles nodrošināšanai.

Kopējais Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai patlaban jau piešķirto CEF līdzekļu apjoms ir vairāk nekā miljards eiro", norādīja AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Trīs Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori (PSO) – Igaunijas AS "Elering", Latvijas AST un Lietuvas "Litgrid AB", kā arī Polijas "Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A" (PSE) pērnā gada nogalē iesniedza pieteikumu CEF atbalstam, lai saņemtu finansējumu plānotajām investīcijām Baltijas sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas projektiem. Iesniegtais pieteikums tika atzīts kā viens no pieciem nozīmīgākajiem Eiropas enerģētikas infrastruktūras projektiem laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam, un tas ir saņēmis augstāko novērtējuma punktu skaitu.

Otrā posma otrās kārtas projektu kopējās izmaksas plānotas 227 miljonu eiro apmērā, no kurām CEF līdzfinansēs 170 miljonus eiro.

Tādējādi saskaņā ar precizētajiem aprēķiniem Polijā plānots ieguldīt 102,7 miljonus eiro, Lietuvā – 40,9 miljonus eiro, Latvijā – 49,5 miljonus eiro, bet Igaunijā – 36,6 miljonus eiro.

Līdzekļi nepieciešami elektropārvades tīkla pastiprināšanai, frekvences regulēšanas iekārtu uzstādīšanai, uzskaites sistēmas un pretavārijas automātiku modernizācijai, kā arī dispečervadības un informācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošanai, lai veiktu Baltijas valstu un Polijas desinhronizāciju no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Tāpat minētie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus, skaidroja AST.

Baltijas un Polijas elektrisko tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās  elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas, norādīja AST.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt