Viņš norādīja, ka visu laiku vērienīgākajā ziņojumā par ietekmi uz vidi Latvijā (kas ir 900 lappušu biezs) ir atbildēts uz visiem jautājumiem, kurus uzdevuši Latvijas iedzīvotāji, jo sevišķi tie, kuru īpašumus šķērsos vai tiem garām ies būvējamā dzelzceļa līnija.
Proti, ir skaidrots, kāds būs precīzs dzelzceļa līnijas maršruts, kā tas šķērsos upes, kur būs tilti, cik liels būs troksnis un vai tuvējo māju iedzīvotāji varēs just vibrācijas, ko radīs dzelzceļš. Turpat ir dotas arī atbildes. Piemēram, kur būtu jāceļ valnis, lai tas varētu aizturēt trokšņus.
„Skaidrs ir tas, ka dzelzceļa līnija neatstās būtisku iespaidu uz vidi, neatstās,” pauda Balgalis.
Viņš arī apgalvoja, ka ar visiem iedzīvotājiem, kuri iepriekš pretojās dzelzceļa būvei, tagad – pēc sabiedriskās apspriešanas otrās kārtas - ir panākts kompromiss. Iedzīvotāji sacījuši, ka ar izpratni uztver pārmaiņas, jo saprot, ka „Rail Baltica” ir valsts un viņu mazbērnu labā. Zināms, ka būs jāatsavina mazāk kā 1000 īpašumi.
Balgalis arī atkārtoja jau agrāk pausto par to, kādu pienesumu „Rail Baltica” dos Latvijas ekonomikai. Proti, ilgtermiņa ieguvums būs, piemēram, loģistikā un stacijās, kur vilciens apstāsies, jo tur varēs attīstīt dažāda veida saimniecisko darbību. Šo pilsētu vidū ir jāmin Salaspils, Iecava, Skulte, Vangaži.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām šī projekta izmaksām.
