Baldzēns: Vidusmēra ģimenes bez algas aploksnē būs cietējas no diferencētā neapliekamā minimuma

Lai gan iecere par nodokļiem neapliekamā minimuma diferencēšanā iecerēta, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību, taču cietējas no tā būs ģimenes ar vidusmēra ienākumiem, kas nesaņem algu aploksnē un nomaksā visus nodokļus, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

„Tā ir tāda ilūzija – mēs samazinām ienākumu atšķirību starp diviem vai trim slāņiem, bet kopējā nevienlīdzība sabiedrībā pat pieaug,” sacīja Baldzēns.

Kā piemēru viņš minēja ģimeni ar diviem bērniem, kur vienam apgādātājam ir bruto alga 1300 eiro mēnesī. Šādai ģimenei neto ienākumi būšot mazāk nekā 250 eiro uz katru ģimenes locekli.

Diferencētais neapliekamais minimums:

Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām) 2017. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016. gadu 66,7 eiro apmērā.

Tā kā 2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 75 uz 60 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017. gadā būs par 3,4 eiro mēnesī mazāka nekā 2016. gadā. Tātad kopumā šī strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 25,3 eiro gadā.


Savukārt 2021. gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020. gadu jau 441,6 eiro apmērā. Savukārt strādājošā (bez apgādībā esošām personām) ar lielu bruto algu, teiksim 1500 eiro mēnesī, neto ienākums samazināsies tikai nedaudz. 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 3,4 eiro mēnesī, 2018. gadā un turpmāk līdz 2020. gadam – par 4,6 eiro mēnesī.

Tādējādi cietēji būs vidusmēra ģimene ar strādājošajiem, kuru darba devējs oficiāli nomaksā visus nodokļus, kuriem nav aplokšņu algas un citu ienākumu. „Mēs gribējām, lai ēnu ekonomika saruktu. Bet šie pasākumi nebūs tie, kas dos sarukumu,” sacīja arodbiedrību savienības pārstāvis.

Turklāt ieguvumu no diferencētā neapliekamā minimuma strādājošie saņems tikai pēc pusotra gada. Līdz tam cilvēki katru mēnesi savos makos ieliks par dažiem eiro mazāk, pauda Baldzēns.

Viena no arodbiedrību prasībām bija samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par vienu procentu, jo darbiniekam Latvijā esot par 10% lielāka nodokļu nasta nekā Lietuvā vai Igaunijā. „Tas samazina mūsu neto darba samaksu,” norādīja Baldzēns. Šo nodokļu slogu varot maināt tieši IIN.

Jau ziņots, ka strādājošo ieguvums no nākamā gada budžeta izpaudīsies minimālās algas kāpumā par 10 eiro no pašreizējiem 360 līdz 370  eiro pirms nodokļu nomaksas, kā arī ar nodokļiem neapliekamā minimuma pieaugumā par 10 eiro līdz 85 eiro.

No nākamā gada plānots ieviest arī diferencēto neapliekamā minimuma likmi, kas lielāko algu saņēmējiem būs mazāka, bet mazāko - augstāka. Tiesa, vēl nākamgad visiem iedzīvotājiem minimums tiks piemērots 85 eiro apmērā un, ja zemo algu saņēmēji vēlēsies atgūt savu minimumu pilnā apmērā, viņiem gada beigās būs jāiesniedz nodokļu deklarācijas. Savukārt atmaksa gaidāma vien 2017. gadā.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti