Baldzēns: Vidusmēra ģimenes bez algas aploksnē būs cietējas no diferencētā neapliekamā minimuma

Lai gan iecere par nodokļiem neapliekamā minimuma diferencēšanā iecerēta, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību, taču cietējas no tā būs ģimenes ar vidusmēra ienākumiem, kas nesaņem algu aploksnē un nomaksā visus nodokļus, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

„Tā ir tāda ilūzija – mēs samazinām ienākumu atšķirību starp diviem vai trim slāņiem, bet kopējā nevienlīdzība sabiedrībā pat pieaug,” sacīja Baldzēns.

Kā piemēru viņš minēja ģimeni ar diviem bērniem, kur vienam apgādātājam ir bruto alga 1300 eiro mēnesī. Šādai ģimenei neto ienākumi būšot mazāk nekā 250 eiro uz katru ģimenes locekli.

Diferencētais neapliekamais minimums:

Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām) 2017. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016. gadu 66,7 eiro apmērā.

Tā kā 2017. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 75 uz 60 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017. gadā būs par 3,4 eiro mēnesī mazāka nekā 2016. gadā. Tātad kopumā šī strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 25,3 eiro gadā.


Savukārt 2021. gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020. gadu jau 441,6 eiro apmērā. Savukārt strādājošā (bez apgādībā esošām personām) ar lielu bruto algu, teiksim 1500 eiro mēnesī, neto ienākums samazināsies tikai nedaudz. 2017. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 3,4 eiro mēnesī, 2018. gadā un turpmāk līdz 2020. gadam – par 4,6 eiro mēnesī.

Tādējādi cietēji būs vidusmēra ģimene ar strādājošajiem, kuru darba devējs oficiāli nomaksā visus nodokļus, kuriem nav aplokšņu algas un citu ienākumu. „Mēs gribējām, lai ēnu ekonomika saruktu. Bet šie pasākumi nebūs tie, kas dos sarukumu,” sacīja arodbiedrību savienības pārstāvis.

Turklāt ieguvumu no diferencētā neapliekamā minimuma strādājošie saņems tikai pēc pusotra gada. Līdz tam cilvēki katru mēnesi savos makos ieliks par dažiem eiro mazāk, pauda Baldzēns.

Viena no arodbiedrību prasībām bija samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par vienu procentu, jo darbiniekam Latvijā esot par 10% lielāka nodokļu nasta nekā Lietuvā vai Igaunijā. „Tas samazina mūsu neto darba samaksu,” norādīja Baldzēns. Šo nodokļu slogu varot maināt tieši IIN.

Jau ziņots, ka strādājošo ieguvums no nākamā gada budžeta izpaudīsies minimālās algas kāpumā par 10 eiro no pašreizējiem 360 līdz 370  eiro pirms nodokļu nomaksas, kā arī ar nodokļiem neapliekamā minimuma pieaugumā par 10 eiro līdz 85 eiro.

No nākamā gada plānots ieviest arī diferencēto neapliekamā minimuma likmi, kas lielāko algu saņēmējiem būs mazāka, bet mazāko - augstāka. Tiesa, vēl nākamgad visiem iedzīvotājiem minimums tiks piemērots 85 eiro apmērā un, ja zemo algu saņēmēji vēlēsies atgūt savu minimumu pilnā apmērā, viņiem gada beigās būs jāiesniedz nodokļu deklarācijas. Savukārt atmaksa gaidāma vien 2017. gadā.

9 komentāri
Frančeska
Tie mazo ienākumu saņēmēji būs motivēti sastādīt gada deklarāciju, tādējādi valsts iegūs lielāku caurskatāmību un kontroli pār tiem. Nav noslēpums, ka viņu vidū ir liela daļa, kas papildus minimāliem oficiāliem ienākumiem saņem aplokšņalgas.
Jāns
Pilnīgi nav skaidrs kāpēc vienkārši nepalielināt neapliekamo minimumu visiem, nevis kaut ko fantazēt. Vajag taču ņemt vērā arī nodokļa administrācijas izdevumus un sasniegtos mērķus. Lūk, uzliks eur 300 minimālo algu un visiem, kas strādā un kam mazās algas būs daudz labāk.
eksperts
Protams, skatoties no normāla cilvēka viedokļa, jaunā neapliekamā minimuma sistēma ir absurda. Bet skatoties no valdošās kleptokrātu kliķes viedokļa - pilnīgi loģiska. Atliekot neapliekamā minimuma izmaksu uz gadu, valdība iegūst liekus 82 miljonus eiro, kas parādīsies nākamajā gadā, kā papildus ieņēmumi virs prognozes un partijas varēs šo naudu dalīt pa labi un kreisi saviem siles projektiem un otkatiem.
kk
Nedrīkst pastāvēt tādi likumi, kas mazāk aizsargātajiem sabiedrības slāņiem uzliek papildus nosacījumus un apgrūtinājumus, lai tie varētu saņemt likumīgo ienākumu apjomu. Tas ir kaut kāds apsurds.
Reinis
---citāts--- ja zemo algu saņēmēji vēlēsies atgūt savu minimumu pilnā apmērā, viņiem gada beigās būs jāiesniedz nodokļu deklarācijas. Savukārt atmaksa gaidāma vien 2017. gadā. ---citāta beigas--- Kur problēma? Inflācijā. Vai Latvijā tiek prognozēta deflācija? Mazās algas saņēmējs katru mēnesi daļu no savas algas nesaņems savā kontā, bet aizdos valstij. Jautājums ir tāds- vai tad, kad saņems atpakaļ aizdoto, varēs nopirkt tikpat, cik aizdošanas brīdī?
eksperts
TAs nav galvenais jautājums. Būtībā valdība neapliekamo minimumu atceļ uz gadu, jo savus atvieglojumus cilvēki iegūs no 2017.gada budžeta, bet 2016.gada budžetā parādīsies lieki ~82 miljoni eur. Žurnālisti vēl nav uztvēruši šo mahināciju. Vai2016.gada valsts budžetā ir paredzēti papildus ienākumi uz neapliekamā minimuma ietaupījuma rēķina, jeb tie pēcāk parādīsies kā ārkārtīgi sekmīga budžeta pildīšana? Tieši tāpēc valdība tik ļoti turas pie šīs absurdās sistēmas, ka grib ievilkt nāsīs 82 miljonus eur.
Megija
Straujumas apgalvojums, ka šis nu būs pasākums nevienlīdzības mazīnāšanai, godīgi sakot, mulsina. Tad ir jautājums, vai mēs par nevienlīdzības upuriem uzskatām minimālās algas saņēmējus un tos, kurus saucam par vidusslāni vai arī lielo un mazo algu saņēmējus. Nevienlīdzības mazināšana būtu tieši vidusslāņa stiprināšana. Un ja gribat atstāt tos 1500 euro kā robežu, tad skatieties, kas tiek uzturēti par šo naudu - palieliniet atvieglojumus par apgādājamajiem - tā būtu reāla palīdzība. Un jā, vēl izbrīna, ka mums esot tik maz cilvēku, kuri saņem virs 8000 euro algu. Man liekas, ka te saknes jāmeklē ēnu ekonomikā, kas mums salīdzinot pat ar igauņiem un lietuviešiem ir mežonīga.
eksperts
palieliniet atvieglojumus par apgādājamajiem - tā būtu reāla palīdzība =================== Pašiem nabadzīgākajiem tā nebūtu nekāda palīdzība-viens vecāks ar diviem vai vairāk bērniem un minimālo algu no tā iegūtu nulli, jo jau sen visus IIN atvieglojumus izmanto 100% apmērā.
vispār
Pirmie un lielākie nevienlīdzības upuri ir mazo algu saņēmēji. Ieviešot kaut ko diferencētu, pirmkārt, ir jādomā par tiem, proti, mazajām algām būtu jābūt iespējami atbrīvotām no nodokļiem. (tik cik atļauj mūsu valsts ekonomika), vidējās algas un vidusslānis ir pēc tam. Šāda sistēma nāk par labu arī uzņēmējiem, jo nepalielina izdevumus par atalgojumu. Arī tas ir svarīgi, jo būsim jau nu godīgi, mazās algas ir pārsvarā un brutāli celt minimālo nav labākā izvēle. Par ēnu ekonomiku arī taisnība, tās ir pārāk daudz.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti