ĪSUMĀ:
- 3 triljonu dolāru plāns paredz ieguldīt infrastruktūrā – tas ļaus ASV nezaudēt pozīcijas Ķīnai.
- Eksperti brīdina: plāna īstenošanā jāiesaista arī republikāņu politiķi.
- Pašlaik nav zināmi finansēšanas avoti.
Vien dažas nedēļas pēc tam, kad Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) tika apstiprināts jaunā prezidenta Džo Baidena virzītais 1,9 triljonu dolāru vērtais ekonomikas atveseļošanas plāns, Baidena ekonomikas padomnieku komanda gatavojas prezentēt jau nākamo – vēl daudz ambiciozāko plānu.
Runa ir par 3 triljonu dolāru vērto infrastruktūras plānu. Turklāt runa nav tikai par jauniem ceļiem, tiltiem, dzelzceļiem vai ostām. Šis ir daudz plašāks plāns, kas iekļauj daudzas no tām tēmām, par kurām Baidens aģitēja savā priekšvēlēšanu kampaņā.
Uzcelt no jauna, lai nezaudētu Ķīnai
Kā norāda bijušais Baltā nama iekšpolitikas padomnieks Bila Klintona administrācijā Bils Galstons, pats projekta nosaukums “Uzcelt no jauna un labāk” jeb “Build back better” var kļūt par Baidena prezidentūras vadmotīvu, lai pārveidotu valsti.
““Uzcelt no jauna un labāk” plāns ir tāds kā politiskā mantojuma plāns, kurš definēs Baidena prezidentūras nozīmi. Mēs dzīvojam valstī, kura ilgu laiku nav sevī investējusi. Šī ir valsts, kas atrodas uz robežas, lai zaudētu savu tehnoloģisko un ekonomisko pārākumu kādai citai augošai lielvarai Klusā okeāna otrā krastā,” norādīja Galstons.
Runa, protams, ir par Ķīnu un tās pieaugošajām ambīcijām globālajā mērogā.
Kā izteicies pats Džo Baidens, ja amerikāņi nerīkosies ātri un izlēmīgi, ķīnieši jau rīt ēdīs viņu pusdienas.
Papildu tradicionālajiem infrastruktūras projektiem Baidena administrācija vēlas ieguldīt milzīgus līdzekļus arī elektroapgādes tīkla uzlabošanā, tostarp arī palielinot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu.
Viens no dažādiem lauku reģioniem joprojām aktuālajiem jautājumiem ir platjoslas interneta pieslēgums, kura nodrošināšanu paredzēts noteikt par prioritāti. Taču, protams, daudzi no šiem projektiem ir īstenojami, neaizmirstot arī nepieciešamību cīnīties ar klimata pārmaiņām un pielāgot ekonomiku mūsdienu izaicinājumiem.
Ja neiesaistīs arī republikāņus, daudzos štatos projekti var būt apdraudēti
Kā norāda vairāki komentētāji, šī plāna veiksmes stāsts būs atkarīgs no tā, kā jaunā administrācija to pasniegs politiķiem.
Nepieciešamību investēt infrastruktūrā atzīst abu partiju – gan demokrātu, gan republikāņu – pārstāvji, lai arī šajos politiskajos spēkos ir atšķirīga izpratne, piemēram, par dažādu energoresursu kā nafta vai dabasgāze nozīmi ekonomikā.
Bijušais ASV Vides aizsardzības aģentūras administrators Endrjū Vīlers intervijā televīzijas kanālam “Foxnews” norādīja – ja šī plāna izstrādāšanā neiesaistīsies abas partijas, tas var apdraudēt projektus dažādos štatos.
“Infrastruktūra tradicionāli ir bijis jautājums, kurš vienlīdz interesē abas partijas, un dalījums ir vairāk starp lielajiem štatiem un mazajiem štatiem, lauku reģioniem un pilsētām. Arī pagājušajā gadā Senātā tika iesniegts abu partiju izstrādāts infrastruktūras likumprojekts, tāpēc var teikt, ka interese noteikti ir no abām partijām.
Taču, ja demokrāti izlems iet tikai savu ceļu, tas var novest pie daudzu labu projektu zaudēšanas vai neīstenošanas visos 50 štatos,” brīdināja Vīlers.
Džo Baidens ir atzinis, ka vēlas sadarboties ar republikāņiem valstij svarīgos jautājumos. Republikāņu pārstāvji norāda, ka līdz šim no prezidenta dzirdētais vieš uzticību.
Taču, kā uzskata republikāņu senators Braiens Ficpatriks, tomēr ir jāuzmanās no jebkādiem zemūdens akmeņiem.
“Šim ir jābūt ļoti atbildīgam plānam. Mēs nevēlamies, lai tas kļūtu par tādu kā Trojas zirgu, kurā aiz infrastruktūras vārda patiesībā slēpjas citi politikas mērķi,” sacīja Ficpatriks.
“Man nav šaubu par mūsu partijas gatavību sēsties pie sarunu galda. Taču ir jāpārliecinās, ka mēs tiešām pie šī galda tiekam aicināti un plānā tiek iekļautas visu pušu piedāvātās prioritātes. Es nevēlos, lai tiktu virzīti uz priekšu tikai vienas partijas risinājumi. Tas nav ilgtspējīgi, un tas nav tas, ko vēlas amerikāņi.
Taču līdzšinējās tikšanās ar prezidentu un viceprezidenti ir bijušas ļoti cerīgas,” atzina republikāņu senators.
Pašlaik nav zināmi finansēšanas avoti
Izdevums “The New York Times” norāda – tas, cik veiksmīgi šis likumprojekts virzīsies uz priekšu, būs atkarīgs no tā, kā šo plānu ir plānots finansēt.
Viena no visbiežāk minētajām iespējām ir izskanējušais piedāvājums celt uzņēmuma ienākuma nodokli, kā arī veikt virkni pasākumu, lai piespiestu daudznacionālās kompānijas maksāt ASV nodokļus par ārvalstīs gūtu peļņu.
Šie piedāvājumi gan, visticamāk, republikāņu atbalstu negūs. Tāpēc demokrātu senators Džošs Gotheimers aicina domāt par dažādiem citiem risinājumiem.
“Manuprāt, ir vairāki veidi, kā par to visu samaksāt, neceļot nodokļus,” pauda senators.
“Ir izskanējis viedoklis par dažādām abonementa maksām. Tāpat nodokļu iztrūkumu var mazināt, cīnoties ar nodokļu krāpniekiem – tā ir aptuveni triljonu dolāru vērta summa. Publiskā un privātā partnerība noteikti ir labs risinājums. Pašlaik ir ļoti izdevīgi noteikumi, lai aizņemtos naudu, un tas varētu palīdzēt radīt daudz jaunu darbavietu, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi. Jau ilgāku laiku tiek runāts arī par infrastruktūras banku. Taču galvenais tomēr ir no sākuma saprast, kas tieši šajā plānā tiek iekļauts,” klāstīja Džošs Gotheimers.
“Valstij ir ļoti daudz vajadzību, jo mēs šīs problēmas esam ļoti ilgi ignorējuši. Ir ļoti pamatoti apgalvot, ka ir jāizvairās no jebkādiem iespējamiem Trojas zirgiem, lai nodrošinātu šim projektam abu partiju atbalstu. Manuprāt, tas ir pat ļoti sasniedzams, un mēs pie tā pašlaik strādājam,” uzsvēra senators.
Pagaidām, kamēr nav zināmas plašākas plāna detaļas, nav arī zināms, kādu taktiku prezidenta administrācija izvēlēsies, virzot šo plānu apstiprināšanai – vai tā būs visa plāna virzīšana, vai tā būs plāna sadalīšana vairākās daļās, vai arī līdzīgi kā Covid-19 stimulēšanas paketes gadījumā tiks izvēlēta stratēģija, kurā nepieciešams tikai demokrātu atbalsts.
