Šobrīd zemnieku saimniecībā „Poļvarka” ienākas gada lielākā ābolu raža, un jo īpaši saimnieki lepojas ar iekopto pundurdārzu. Zemnieks Ivars Svārpstons ar gandarījumu atzīst, ka viņa ābeles ķīmiju nav redzējušas un augļi ir ekoloģiski tīri. „Latvijas šķirnes raksturīgas ar to, ka mēs strādājam ar mazāk pesticīdiem un tās ir ekoloģiski tīrākas,” stāsta selekcionārs Rūdolfs Dumbravs.
Kopš savulaik slavenās Iedzēnu dārzniecības privatizācijas Svārpstonu ģimenē dzīvo arī selekcionārs, ZA goda doktors un Trīs Zvaigžņu ordeņa kavalieris Rūdolfs Dumbravs. Lai arī viņa fiziskais spēks gājis mazumā, „Poļvarkā” joprojām lietu kārtība pakārtota meistara padomam. Daļa no viņa selekcionētajām 24 ābeļu šķirnēm aug arī „Poļvarkā”, bet vislielākais prieks par Dumbrava selekcionētajām kolonābeļu šķirnēm.
Taču līdzās priekam par labo ražu ir rūpes par tās izmantošanu. Visdrīzāk, „Poļvarkas” unikālās ābolu šķirnes baudīs meža zvēri, tai pat laikā pircēji lielveikalos sniegsies pēc importa āboliem. „Latvijas ābols ir labāks par jebkuru „ārzemnieku”. Poļu āboli par 29 santīmiem kilogramā "Maximā" ir lēti, izskatīgi, bet mēs viņus nopirkām kādus sešus paraugam pagaršot. Mēnesi uz palodzes tie ne vīta, ne puva, ne žuva...” stāsta „Poļvarkas” saimnieks Ivars Svārpstons.
Taču raža neaizietu bojā, ja būtu attīstīta augļu uzpirkšanas un pārstrādes nozare, tad ieguvēji būtu arī vidējie un mazie Latvijas ābeļdārzi. „Man pienākums būtu ražot un kāda cita pienākums būtu atbraukt, nopirkt no manis, kaut vai salīdzinoši lēti, bet paņemt. Lai man nav jāgudro, kā es aizvedīšu, kur es aizvedīšu un kam es aizvedīšu,” norāda Svārpstons.
"Poļvarkā" raizējas, ka netiks izmantotas arī smiltsērkšķu ogas, kuru raža šogad ir lielākā kopš augļudārza pastāvēšanas laikiem. Saimnieki lēš, ka ienākušās vismaz divas tonnas ogu.
