De Facto

Nespēj pieņemt likumu, kas pasargātu no azartspēlēm atkarīgos

De Facto

Azartspēles politikā – reāla lobijs vai bubulis?

Lielākos ieņēmumus ģenerē noslēgts spēļu zāļu tirgus

Azartspēļu biznesā lielāko naudu Latvijā ģenerē spēļu automāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijā starp licencētajām azartspēlēm pārliecinoši vislielāko naudu ģenerē spēļu automāti. Spēļu zāļu īpašnieki ir visai noslēgts uzņēmēju klubs, kurā jauniem dalībniekiem iekļūt ir teju neiespējami, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

“Principā Latvijā šis jautājums ir sakārtots, tirgus ir sadalīts. Pat ja kāds uzņēmējs vēlētos no malas nākt iekšā, principā nav vietas, kur viņš varētu atvērt kādu spēļu zāli vai kazino un kur tas būtu rentabli,” saka Spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks.

Tirgus noslēgtību veicina Rīgas pilsētas politika. Lai atvērtu spēļu zāli, jāsaņem pašvaldības piekrišana. Taču Rīga jaunas atļaujas neizsniedz un grasās slēgt jau esošas zāles pilsētas vēsturiskajā centrā.

Lielāko nozares kompāniju – zināmu ar zīmolu “Fēnikss Laimētava” - īpašnieks Jānis Zuzāns atzīst, ka mākslīgi uztur pie dzīvības zaudējumus nesošas zāles, lai tikai nezaudētu vietu.

“Jā, jo mūsu uzņēmumu darbību ietekmē ne tikai būtiskais azartspēļu nodokļa palielinājums šogad, bet arī Rīgas domes pieņemtie lēmumi par atļauju atcelšanu vairākām spēļu zālēm,” rakstiski uz “De facto” jautājumu atbild Zuzāns.

2009.gadā azartspēļu nozare piedzīvoja smagu kritumu. Gadu pēc gada kļuva labāk, un pērn visa nozare apgrozīja 243 miljonus eiro. No tiem 196 miljonus ieņēma azartspēļu automāti, 28 miljonus eiro – interaktīvās azartspēles, 17 miljonus eiro – azartspēļu galdi. Nozares kopējā peļņa pērn – 64 miljoni eiro.  

Zuzāns uzskata, ka augšupejas tendence neturpināsies, jo no šī gada par 30% palielināts azartspēļu nodoklis un atjaunots ienākuma nodoklis laimestiem. Turklāt biznesam gaidāmi izdevumi saistībā ar prasību spēļu automātus saslēgt vienotā tīklā no nākamā gada.

“Mēs būsim iztērējuši kaudzi naudas. Apmēram 2000 eiro, lai aprīkotu vienu aparātu. (..) Plus vēl visi interneta nodrošinājumi, kas izrādās dārgāki, nekā sākumā bijām domājuši. Mērķis bija cīņa ar ēnu ekonomiku. Taču tajā ziņā nekas nemainīsies. Būs sirdsmiers kontrolējošām institūcijām, ka viņas ir izdarījušas visu,” automātu saslēgšanu vienotā tīklā komentē ar nosaukumu “Zilais dimants” strādājošās kompānijas “DLV” pārstāvis Guntis Lībers.

Zuzāns vēlas, lai automātu saslēgšanu vienotā tīklā atliktu, apelējot pie senas vienošanās ar valdību, ka nodokļi nozarei netiks celti: “Valdība un Finanšu ministrija 2013.gadā (..) apliecināja, lai azartspēļu organizētāji uzkrātu līdzekļus un ar 2019.gadu ieviestu azartspēļu iekārtu saslēgšanu vienotā tīklā, nozares nodokļi netiks palielināti. Taču šī vienošanās ir pārkāpta jau divreiz.”

Azartspēļu inspekcijai attālināta piekļūšana automātiem atvieglotu darbu. Varētu pārbaudīt, vai spēļu zāles ievēro likumā noteiktās prasības, piemēram, ka spēļu automātos laimesti nedrīkst būt mazāki par 80% no iemaksātās naudas.

Spēļu zāļu saimnieki gan apgalvo, ka jau tagad laimesti ir, sākot no 85 līdz pāri 90% no iemaksu summas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti