"Sākumā teica, ka atbalstīs un viss būs kā vajag, bet pēc tam pagāja viens gads, pagāja divi gadi un pazuda tas atbalsts," savu stāstu iesāk trīs bērnu māmiņa.
Līgai Urtānei ir trīs skolas vecuma atvases, par kurām viņa saņem uzturlīdzekļus no valsts. Meita ir no viena tēva, bet dēli no cita, un abi vīrieši ir atteikušies maksāt alimentus, tāpēc to dara valsts.
"Darbs tur bija. Vienkārši negribēšana, jo tā tomēr ir nauda. Nebija vēlmes atbalstīt [bērnus]," viņa skaidroja.
Teju 56 miljoni eiro – tik daudz pērn valsts tērēja naudu, lai maksātu bērniem uzturlīdzekļus to vecāku vietā, kuri nevēlas savus bērnus atbalstīt. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā skaidroja, ka tas ir par miljonu mazāk nekā vēl gadu iepriekš.
Arī regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs turpina pieaugt.
Ja vecāks nemaksā bērnam uzturlīdzekļus, tad ar dažādiem piespiedu mehānismiem valsts šo naudu mēģina atgūt.
Ja salīdzina 2020. gadu ar pagājušo gadu, tad regresa kārtībā par 17% ir palielinājies iegūto uzturlīdzekļu apjoms. Ko tas nozīmē – ja 2020. gadā izdevās piedzīt 12,48 miljonus eiro, tad pērn jau par diviem miljoniem vairāk – 14,57.
Pērn maijā stājās spēkā likuma grozījumi, kas aizliedz uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles un piedalīties interaktīvajās izlozēs. Tas esot viens no iemesliem, kādēļ izdevies piedzīt vairāk līdzekļus, skaidroja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas vadītāja Linda Sparāne.
"Decembrī tika piemērots liegums spēlēt azartspēles 60 853 reizes. Tie ir bijuši tie mēģinājumi, kad persona ir vēlējusies spēlēt, bet viņa ir bijusi fonda parādnieks – attiecīgi ir liegts spēlēt. Katrs aizliegums ietekmē savu parādnieku grupu," norādīja Sparāne.
Parādnieki nevar saņemt autovadītāja apliecību, nevar būt tiesneša amata kandidāti, saņemt vai atteikties no pilsonības, kā arī ir vēl daudzi citi liegumi.
Parāda piedziņa tiek nodota piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam, kas ieķīlā bankas kontu, mantu, veic ieturējumu no darba algas.
Uzturlīdzekļu lietas ir ilglaicīgas, tām nav noilguma,
skaidroja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.
"Uz pagājušā gada nogali aktīvā lietvedības stadijā bija 67 244 lietas, kas ir milzīgs lietu skaits. Tas liecina, ka tā ir diemžēl bēdīga, bet stabila tendence, ka šīs lietas ir un strauji nemazinās," norādīja Kruka.
Pērn bija vērojama pozitīva tendence izpildes rādītājos, proti, izpildīto lietu skaits pret jaunajām lietām bija lielāks nekā gadu iepriekš. Kruka to skaidroja ar pilotprojektu, kura ietvaros pusgadu, pirms lieta tiek nodota tiesu izpildītājam, ar to strādā ārpustiesas izpildītājs, kam nav pilnvaru piespiedu piedziņai.
Uzturlīdzekļi, kas vienam vecākam jāmaksā, ir 107 eiro par bērnu līdz septiņu gadu vecumam, savukārt 129 eiro par bērnu līdz 21 gada vecumam.
Bet, ja vecāks tīši nemaksā, policija var uzsākt kriminālprocesu.
Pērn policijai tika nosūtīti 1306 iesniegumi kriminālprocesa uzsākšanai.
Tieslietu ministrija: Parādnieku dzīve vieglāka nekļūs
Situācija ar uzturlīdzekļu nemaksātāju parādu pret valsti ir dramatiska. Bet, lai to samazinātu, nepieciešams ilgs laiks, skaidroja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Inita Ilgaža. Tomēr ir vērojama pozitīva tendence – sabiedrība kopumā kļuvusi mazāk iecietīga pret parādu nemaksātājiem. Ja agrāk vēl darba devējs mēģināja piesegt nemaksājošo vecāku, zinot, ka par to draud kriminālatbildība, tad tagad tā situācija mēdz uzlaboties. Un nākotnē uzturlīdzekļu parādniekiem dzīve vieglāka nekļūs.
Inita Ilgaža: Fakts, ka mums ir vismaz 45 tūkstoši bērnu, kuriem mēs maksājam uzturlīdzekļus no valsts, jau pats par sevi liecina par sabiedrības attieksmi pret pienākumu uzturēt savu bērnu. Līdz ar to es teiktu, ka situācija ir nopietna un parāds pret valsti ir milzīgs. Vidēji apmēram ir 56 tūkstoši parādu lietas. No tām tikai apmēram 17 tūkstoši jeb 30% tiek saņemti maksājumi. Tātad visi atlikušie 70% turpina uzkrāt parādu, ko šie cilvēki ir izveidojuši valstij.
Mēs, protams, turpinām darbu pie arvien jaunu ierobežojumu noteikšanas, lai nepieļautu, ka uzturlīdzekļu parādnieki faktiski gūst kādus ienākumus, acīmredzot nelegālus ienākumus, un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, nerūpējoties par saviem bērniem.
Latvijas Radio: Vai liegumi sevi ir attaisnojuši?
Azartspēļu – viennozīmīgi, jā, jo tas piemērošanas biežums pirmajā periodā, kopš regulējums stājās spēkā, ir pietiekami iespaidīgs.
Tas liecina, ka mēs droši vien esam trāpījuši pareizajā virzienā.
Uzturlīdzekļu parādnieki mēdz spēlēt azartspēles. Tā nauda netiek novirzīta savu pienākumu izpildīšanai, bet azartspēļu spēlēšanai.
Šobrīd jauno lietu skaits ir samērā stabils. Gadu no gada tie ir desmit jauni pieprasījumi pēc uzturlīdzekļiem gadā. Ja mēs turpinātu audzēt atgūtos līdzekļus, vienlaikus samazinātos jaunu pieprasījumu skaits, tad es domāju, ka piecu gadu, varbūt pat desmit gadu laikā, šī situācija noteikti stabilizētos. Bet tas nebūs ātrs risinājums un ātri sasniedzams mērķis.
