Avoti: Grieķija gatava reformēt nodokļu un pensiju sistēmu; Cipru EP gan slavē, gan peļ

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks brīdinājis Grieķiju, ka tai ir dota pēdējā iespēja, lai vienotos par jaunu aizdevuma programmu, kas valstij nepieciešama, lai tā paliktu eirozonā.

Eiropas Parlamentā Cipram aplaudē tikai ekstrēmisti

Grieķijas premjers Aleksis Ciprs trešdien, uzrunājot Eiropas Parlamentu, norādīja, ka Grieķija piedāvās ilgtermiņa un kvalitatīvas reformas, kā arī godīgu un saprotamu rezultātu.

Ciprs arī aicināja eiroparlamentāriešus ieklausīties Grieķijas iedzīvotājos, kuri teica savu viedokli. „Mums ir jāieklausās tajā, ko viņi teica,” sacīja Ciprs.

Viņš Strasbūrā solīja, ka konkrēti priekšlikumi tuvāko divu dienu laikā Eiropas partneriem patiešām tiks iesniegti, taču reizē aicinājis starptautiskos aizdevējus atrast cienīgu kompromisu. Ciprs apgalvoja, ka nevēlas saišu saraušanu ar Eiropu, aizstāvēja valsts iedzīvotājus un arī apsūdzēja krīzē iepriekšējās valdības. „Neaizmirsīsim faktu, ka pēdējos piecos gados grieķi izgājuši cauri smagam pielāgošanās procesam. Tas izsmēlis viņu pacietību un piekāpību. Mēs respektējam citu valstu upurus un citu valdību smagos lēmumus. Taupības programmas tika ieviestas daudzās Eiropas valstīs. Taču vai tās bija tikpat bargas un ilgstošas kā Grieķijā?” retoriski vaicāja Ciprs un turpināja: "Šī bija drosmīga Grieķijas iedzīvotāju izvēle, un šis nav lēmums pārtraukt sarunas ar Eiropu. Tieši otrādi, mēs vēlamies atgriezties pie Eiropas apvienošanas pamatprincipiem – demokrātijas, solidaritātes, abpusējas cieņas un vienlīdzības. Šis ziņojums ir kristālskaidrs".

Ciprs nekavējās kritizēt līdzšinējās aizdevumu programmas Grieķijai, norādot, ka tās bija „aizdevumu laboratorijas”. Eiropas Parlamentā Cipru sagaidīja ar dažādām emocijām. Visas uzstāšanās laikā Cipru izsvilpa labējo frakciju deputāti un reizē skaļi aplaudēja kreiso frakciju parlamentārieši. Reizēm Strasbūrā trešdien izskanēja arī diametrāli pretēji aicinājumi. „Esmu nikns, jo Jūs runājat par reformām, taču mēs neesam redzējuši konkrētus reformu priekšlikumus!” emocionāls bija Eiropas Parlamenta deputāts Gijs Verhofstads no Beļģijas. „Esmu nikns, jo mēs patiesībā mēnessērdzīgi ejam uz Grieķijas izstāšanos no eirozonas. 80% jūsu iedzīvotāju vēlas palikt Eiropā un eirozonā, tad parādiet, ko Jūs varat izdarīt, un parādiet, ka esat īsts līderis, nevis viltus pravietis!” viņš sacīja.

Pilnīgi pretēju viedokli pauda britu eiroparlamentārietis un eiroskeptiķis Naidžels Farāžs. „Eiropas projekts patiesībā sāk mirt. Ja jums ir drosme, jums vajadzētu virzīt grieķu tautu ārā no eirozonas. Atgūstiet savu demokrātiju, atgūstiet kontroli pār savu valsti, sniedziet saviem cilvēkiem vadību un cerību, pēc kuras viņi alkst,” mudināja Farāžs.

Tikmēr lielākās Eiroparlamenta grupas, Eiropas Tautas partijas, vadītājs Manfrēds Vēbers Strasbūrā notikušajās debatēs Cipram atgādinājis par Latvijas spējām veikt nepieciešamās reformas. Viņš arī norādījis, ka Cipram Eiropas Parlamentā aplaudē tikai ekstrēmisti. "Ja jūs runājat par parādu atlaišanu, nemelojiet cilvēkiem! Tās nav kaut kādas ekstrēmistu finanšu institūcijas, kas par to maksās. Trīs miljardus maksās Portugāle, vairāk nekā 20 miljardus – Spānija, par to maksās medmāsas Polijā un tā tālāk. Jums ir jāskatās arī uz šo cilvēku pašcieņu," teica Vēbers.

Grieķijā pieaug sociālā spriedze

Tikmēr jaunākā informācija liecina, ka laikā, kad tiek pieņemti valsts izdzīvošanai nozīmīgie politiskie lēmumi, pašā Grieķijā sāk pieaugt bažas par turpmāko ikdienas dzīvi.

Kā ziņo portāls "Euractive", ir radušās bažas par pārtikas piegādēm tuvākajām divām – trijām nedēļām. Arī uzņēmēji nav spējīgi samaksāt par ārvalstīs iegādātām precēm, bet pēdējā brīža tūristu rezervāciju skaits ir samazinājies par 30%. Situācijas bīstamību uzsvēris arī Francijas centrālās bankas vadītājs Kristians Noijers, kurš prognozējis, ka Grieķija var ieslīgt haosā, ja vienošanos neizdosies panākt šīs nedēļas laikā. Viņš arī paudis viedokli, ka pagaidām grieķu bankas ir neiespējami atvērt, jo tas novestu pie nekavējošiem iedzīvotāju mēģinājumiem izņemt savus ieguldījumus.

Par spīti grieķu politiķu apgalvojumiem, ka Atēnas joprojām vēlas palikt eirozonā, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers gan ir norādījis, ka detalizēts plāns Grieķijas aiziešanai no eirozonas jau ir izstrādāts. Tas gan esot tikai viens no iespējamo notikumu attīstības scenārijiem.

Jau ziņots, ka otrdien pirmo reizi pēc Grieķijas referenduma tikās Eirogrupas vadība un Grieķijas valdība. Risinājumu par aizdevuma programmu un tās nosacījumiem gan neizdevās rast. Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") tikšanos nodēvēja par "tādu papļāpāšanu vien".

Iepriekš otrdien izskanēja ziņas, ka Grieķijas izslēgšanu no eirozonas varētu atbalstīt 16 eirozonas dalībvalstis. Tikmēr Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Taču par spīti tam, grieķu bankas joprojām būs slēgtas līdz ceturtdienai.

Svētdien Grieķijā notikušajā referendumā par aizdevēju nosacījumiem nobalsojuši 38,69%, bet pret bija 61,31% balstiesīgo. Nākamajā dienā no amata nolēmis atkāpties Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis.

Eirozona un EK uz šo iznākumu ir reaģējusi dažādi: atsevišķi politiķi piesardzīgi, citi – asi. Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”) paudis, ka eirozona ir stabila arī pēc Grieķijas referenduma.