Tādi kreditori kā Eiropas Centrālā banka (ECB), Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija veikuši Grieķijas piedāvājuma novērtēšanu.
Ziņu aģentūra „Reuters” avoti vēsta, ka starptautiskie aizdevēji Grieķijas piedāvājumus uzskata par pamatu sarunām par Eirozonas Stabilitātes mehānisma programmu.
Šādu novērtējumu aizdevēji naktī uz sestdienu, 11.jūliju, nosūtīja Eirogrupas prezidentam. Eirogrupas preses dienestā apliecināja, ka saņemts aizdevēju oficiāls novērtējuma dokuments.
Šīs rekomendācijas ir būtisks solis pirms Eiropas Savienības finanšu ministru pārrunām Briselē.
Soli sarunu virzienā naktī uz sestdienu, 11.jūliju, spēra arī Grieķijas parlaments, atbalstot premjera Alekša Cipra plānu aizdevumu problēmas risināšanai.
Sestdien, 11.jūlijā, grieķu reformu programmu apspriež Eiropas Savienības valstu finanšu ministri. No viņu lēmuma būs atkarīga arī svētdien, 12.jūlijā, gaidāmā eirozonas valstu vadītāju ārkārtas samita norise, kuri būs pulcējušies Briselē īpaši Grieķijas aizdevuma dēļ.
Vēstīts, ka ceturtdien Grieķija nosūtījusi aizdevējiem savu jaunāko reformu plānu. Eiropas Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un Starptautiskajam Valūtas fondam iesniegtajā dokumentā Grieķija piedāvājusi veikt nopietnas izmaiņas pensiju sistēmā un paaugstināt nodokļus apmaiņā pret jaunu, trīs gadus ilgu glābšanas aizdevuma programmu. Šī programma būtu vairāk nekā 53 miljardus eiro liela, un no šīs summas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai tiktu novirzīti 35 miljardi.
Šonedēļ arī eirozonas glābšanas fonds - Eirozonas Stabilitātes mehānisms (ESM) saņēma Grieķijas oficiālu pieprasījumu pēc jaunas palīdzības programmas. Lūgums ESM ir pirmais solis, ko eirozonas valstu līderi Atēnām pieprasīja ārkārtas sēdē otrdien.
Pirms tam, 6.jūlijā, Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma turpināt sniegt palīdzību Grieķijas bankām līdzšinējā apmērā. Tas gan notika neraugoties uz 5.jūlijā Grieķijā notikušo referendumu par aizdevēju nosacījumiem, kurā pret to iestājās 61,31% balsotāju.
