ĪSUMĀ:
- Avio industrija cer uz Covid-19 vakcīnas izstrādi.
- Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija prognozē, ka nozares ienākumi šogad saruks par 60%.
- Austrālijas aviokompānija "Qantas" plāno prasīt pasažieriem vakcinēšanās apliecinājumu.
- Daļa aviokompāniju uzskata, ka lēmums par vakcinēšanās apliecināšanu jāpieņem valdībām.
- Lielbritānija ievieš jaunu karantīnas politiku.
Arvien lielākas kļūst cerības drīzumā iegūt efektīvu vakcīnu pret Covid-19, jo aizvien vairāk uzņēmumu ziņo par to, cik to izstrādātās vakcīnas efektivitāte ir augsta. Tā, piemēram, šodien Krievija paziņojusi, ka tās izstrādātā vakcīna ''Sputnik'' uzrādot jau 95% efektivitāti.
Ziņas par arvien jaunu vakcīnu panākumiem un iespējami drīzu nonākšanu apritē ir izraisījušas pozitīvas ziņas finanšu tirgos, kur pēdējā laikā sāk celties dažādu pārvadātāju akciju cenas. Protams, vislielākā uzmanība tiek pievērsta aviopārvadātājiem un lidmašīnu ražotājiem, dodot cerības, ka pamatīgi iedragātā avio industrija varētu sākt atkopties.
Kā prognozē Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija, aviokompāniju no pasažieru pārvadājumiem gūtie ienākumi šogad samazināsies par 60%, un 2020. gads, visticamāk, būs visu laiku smagākais gads. Asociācija lēš, ka starptautiskās aviokompānijas šogad cietīs vairāk nekā 118 miljardu dolāru zaudējumus, un tas ir aptuveni par 30 miljardiem vairāk, nekā tika prognozēts jūnijā.
Šajās dienās Austrālijas nacionālās aviokompānijas “Qantas” vadītājs Alans Džoiss ir paziņojis, ka pēc tam, kad vakcīnas būs kļuvušas pieejamas, starptautisko lidojumu pasažieriem tiks pieprasīts vakcinācijas apliecinājums.
Džoiss norādīja: “Mēs plānojam izmainīt noteikumus starptautiskajiem ceļotājiem un plānojam pirms iekāpšanas lidmašīnā prasīt apliecinājumu par vakcinēšanos.
Par iekšzemes lidojumiem mēs skatīsimies, kāda būs situācija ar Covid-19 un kāda būs situācija tirgū. Taču pilnīgi noteikti ārvalstu viesiem, kuri ieceļo Austrālijā vai dodas prom no tās, mēs uzskatām, ka šāda prasība ir nepieciešama.”
Džoiss par šādu vakcinācijas pieprasīšanu esot apspriedies arī ar vairākiem citiem aviopārvadātājiem.
Piemēram, zemo cenu aviokompānija “Ryanair” uzskata, ka pašlaik vismaz Eiropas Savienības (ES) iekšējos lidojumos nekādi apliecinājumi netiks prasīti, vienlaicīgi paužot cerību, ka Eiropas Savienības brīvās pārvietošanās sistēmas ietvaros dažādi karantīnas pasākumi tiks atcelti līdz nākamā gada pavasarim.
Gan Francijas lielākā aviokompānija “Air France”, gan Dienvidkorejas “Korean Air” uzskata, ka pagaidām ir grūti kaut ko prognozēt, jo nav nekāda regulējuma, kas šādas prasības uzraudzītu. Tieši tāpēc lēmums būtu jāpieņem nevis aviokompānijām, bet gan valstu valdībām.
Pie valdībām vērsies arī Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas ģenerāldirektors Aleksandrs de Žuniaks.
“Mēs nevaram gaidīt vakcīnu un cerēt uz robežu atvēršanu, kas ievērojami palielinās lidojumu skaitu.
Tāpēc mēs aicinām valdības ieviest sistemātisku pasažieru testēšanu gan pirms izlidošanas, gan pēc atlidošanas.
Šo procesu varētu veikt pēc Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas un dažādu veselības organizāciju darba grupas izstrādātām rekomendācijām. Pēc tam valdības varētu atcelt ceļošanas ierobežojumus un, pats svarīgākais, karantīnas ierobežojumus, kas ir galvenais šķērslis mūsu lidojumu atsākšanai,” skaidroja de Žuniaks.
Bet tikmēr Lielbritānija, kura jau ir izstājusies no Eiropas Savienības, ir paziņojusi, ka, sākot ar 15. decembri, valstī stāsies spēkā jauna karantīnas politika. Proti, no ārvalstīm ieceļojušajiem pasažieriem pēc piecām pašizolācijā pavadītām dienām būs iespēja iziet Covid-19 testu. Ja tas būs negatīvs, karantīnu būs iespējams pārtraukt. Taču ir kāda nianse – par testiem būs jāmaksā pašam ceļotājam, un šāda testa cena ir no 65 līdz 120 sterliņu mārciņām, bet atbildes var pienākt divu dienu laikā. Pašlaik pēc ierašanās Apvienotajā Karalistē karantīnā ir jāpavada 14 dienas.
KONTEKSTS:
Covid-19 pandēmijas dēļ starptautisko aviopārvadājumu skaits ir dramatiski krities. Aviokompānijas joprojām piedzīvo zaudējumus, kas mērāmi miljardos eiro. Tāpat joprojām nākas atlaist darbiniekus un domāt arī par citām izmaiņām, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem, gaidot labākus laikus.
