Eiro fokusā

Mežus atjaunojam arvien vairāk, bet vairāk arī izcērtam

Eiro fokusā

Lauku atbalsta dienests piedāvā atbalstu apdrošināšanai lauksaimniekiem

Aviokompānijām atgūšanās pēc Covid-19 krīzes var prasīt vairākus gadus

Aviokompānijām atgūšanās pēc Covid-19 krīzes var prasīt vairākus gadus

Covid-19 krīze ļoti smagi ir skārusi arī aviācijas nozari. Aviokompānijām nācies noparkot vairāk nekā divas trešdaļas pasaulē esošo lidmašīnu, atlaist tūkstošiem darbinieku un meklēt dažādus variantus, lai izdzīvotu. Analītiķu prognozes liecina, ka ceļojumu atsākšanās un aviokompāniju atkopšanās var prasīt daudzus mēnešus, drīzāk pat vairākus gadus.

Starptautiskās gaisa transporta asociācijas dati liecina, ka pasaules gaisa satiksme ir samazinājusies par 90%, bet Starptautiskā civilās aviācijas organizācija aplēsusi, ka Covid-19 krīzes dēļ šogad pasaulē būs par 1,5 miljardu mazāk ceļotāju. Un šāds scenārijs aviokompānijām nozīmētu zaudējumus 273 miljardu dolāru apmērā.

Aviācijas nozares eksperts Džons Striklands pauda pārliecību, ka šī ir lielākā krīze, ko viņam, teju 40 gadus esot nozarē, nācies novērot un tā ir lielākā, ko aviokompānijas jebkad pieredzējušas.

"Pēdējo 20 un vairāk gadu laikā ir meklējami dažādi piemēri – 11. septembris, vulkāna izvirdums Islandē, finanšu krīze un citu vīrusu uzliesmojumi, bet šis pārspēj visu iepriekš minēto.

Es to raksturotu kā milzu cunami. Mēs redzam, ka aviokompānijas ir nospiestas uz ceļiem, daudzas nelido vispār," teica Striklands.

Jau tagad Francijas un Nīderlandes aviokompānijas "Air France-KLM" tīrie zaudējumi pirmajā ceturksnī vairāk nekā pieckāršojušies. Savukārt Lielbritānijas nacionālās aviokompānijas "British Airways" un Spānijas nacionālās lidsabiedrības "Iberia" holdingkompānija pirmajā ceturksnī strādājusi ar 1,7 miljardu eiro tīrajiem zaudējumiem.

Striklands skaidroja, ka aviokompāniju izdzīvošana šīs krīzes laikā ir milzīgs izaicinājums. Pat tad, ja lidmašīnas nelido, ir nepieciešams ieguldīt miljoniem eiro to uzturēšanā un atsevišķu darbinieku algošanā, lai aviokompānija spētu eksistēt.

Daudzas aviosabiedrības savai glābšanai ir meklējušas atbalstu pie valstu valdībām.

Piemēram, Vācijas nacionālā lidsabiedrība "Lufthansa", kas krīzes dēļ zaudē vismaz vienu miljonu eiro stundā, risina sarunas ar Vācijas valdību par iespējām sniegt lidsabiedrībai deviņu miljardu eiro atbalstu apmaiņā pret 25% akciju. Savukārt Skandināvijas valstu aviokompānija SAS nodrošinājusi Zviedrijas un Dānijas valdību garantētu kredītlīniju.

"Dažām aviokompānijām ir spēcīgi finanšu resursi, bet tie ir izņēmumi. Tās, kurām nav šādu līdzekļu, riskē ar darbības pārtraukšanu vai arī meklē valsts atbalstu. Bet izaicinājums ir tas, ka šāds atbalsts nav konsekvents visā pasaulē. Šāds atbalsts var tikt sniegts arī "nepareizajām" aviokompānijām, proti, tādām, kas nav efektīvas un nedarbojas noderīgā kapacitātē. Savukārt tās aviokompānijas, kuras būtu pelnījušas šādu atbalstu, to var nesaņemt un bankrotēt," sacīja aviācijas nozares eksperts.

Britu aviācijas eksperts arī atzina, ka valsts atbalsts dažos gadījumos varētu būt vienīgā izeja.

Mērķim būtu jābūt palīdzēt aviokompānijām pārdzīvot krīzes laiku, tādēļ politiķiem to nevajadzētu izmantot kā iespēju, lai sāktu uzņēmumā diktēt savu dienaskārtību. Šāda situācija esot novērojama vairākās aviokompānijās, un tas ir visnotaļ negatīvi, pauda eksperts.

Daudzām aviokompānijām krīzes dēļ nācies atlaist darbiniekus. Kā piemērus var minēt "United Airlines", "Lufthansa", "British Airways", kā arī "SAS", kas martā uz laiku jau atlaida 10 000 darbinieku jeb 90% tās darbaspēka. Tomēr ar darbinieku atlaišanu ne vienmēr ir pietiekami. Maksātnespējas pieteikumu tiesā aprīlī iesniedza Austrālijas aviokompānija "Virgin Australia". Nesen šādu soli spēra arī otra vecākā aviokompānija pasaulē, Kolumbijā bāzētā "Avianca". Koronavīrusa radītā krīze daļēji vainojama arī Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijas "flybe" maksātnespējas pieteikumā un darbības pārtraukšanā. Nozares eksperts Striklands pauda viedokli, ka visas aviokompānijas šo krīzi nepārdzīvos.

"Šobrīd Eiropā ir sešas ļoti lielas aviosabiedrību grupas. Piemēram, "British Airways", "Lufthansa", "Air France-KLM" izmērā kļūs mazākas, bet izdzīvos. Savukārt citas mazākās aviokompānijas var pārtraukt savu darbību.

Tas var notikt vairākos veidos. Citas aviokompānijas var tās pārņemt vai arī var tikt nopirktas atsevišķas to daļas," sprieda Striklands.

Piesardzīgā ierobežojumu atcelšana aiviokompānijām ļauj cerīgāk raudzītes nākotnē. Vairākas aviokompānijas pamazām atsāk un plāno atsākt reisus uz galamērķiem. Lai gan precīzu laiku ir grūti noteikt, tomēr ir skaidrs, ka atkopšanās un atgriešanās pie pirmskrīzes situācijas nebūt nesolās būt ātra. Arī britu eksperts Striklands uzskata, ka būs nepieciešams ilgs laiks.

"Nav iespējams pateikt to, cik tieši ilgu laiku tas prasīs, bet var droši teikt, ka tas prasīs ilgu laiku. Pēc manām domām, tie būs gadi, nevis nedēļas vai mēneši. Un atkopšanās apstākļi dažādām aviokompānijām dažādos tirgos būs ļoti atšķirīgi. Cilvēku atgriešanos ierastā ceļošanas ritmā noteiks ļoti sarežģīta apstākļu recepte," klāstīja Striklands.

Šajā receptē ir daudz sastāvdaļu, sākot ar daudz pieminētajām klimata pārmaiņām un nepieciešamību pēc robežu atvēršanas. Atkopšanos ietekmēs arī cilvēku psiholoģiskais stāvoklis un drošības sajūta, kā arī ekonomikas stāvoklis pasaulē, kas ietekmēs cilvēku ienākumus. Tāpat nepieciešamību ceļot var mazināt arī masveidīgāka pāreja uz attālinātu darbu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti