Aviācijas nozare Latvijā saglabā konkurētspēju arī pēc gaisa satiksmes ierobežojumu stāšanās spēkā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēc gaisa satiksmes ierobežojumu stāšanās spēkā lidosta "Rīga" prognozē, ka zaudējumi no Ukrainas reisiem būs ap 300 000 eiro mēnesī, no Krievijas reisiem – 400 000 eiro mēnesī. Samazināsies arī tranzītpasažieru plūsma un kravu apjoms, taču gan "airBaltic" un lidostas "Rīga" pārstāvji norāda – esam visnotaļ konkurētspējīgi un mūsu pozīcijas ir labas.

Aviācijas nozare Latvijā saglabā konkurētspēju arī pēc gaisa satiksmes ierobežojumu stāšanās spēkā
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Runājot par aviācijas nozari, ir arī labas ziņas. Pasažieru plūsma Rīgas lidostā palielinās kopš vasaras vidus, kad Eiropā tika ieviests vienots zaļais digitālais sertifikāts. "airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis stāsta, ka šogad aviokompānija gan palielina darbinieku skaitu, gan piedāvās jaunus galamērķus, un janvārī audzis gan pasažieru, gan rezervāciju skaits.

„Piemēram, janvārī rezervāciju skaita pieaugums ir gandrīz piecas reizes lielāks nekā bija iepriekšējā gadā šajā pašā posmā. Tas liecina, ka ierobežojumi sāk atcelties, ka ir iespējas ceļot un mēs esam ne tikai pieņēmuši darbā atpakaļ jau bijušos kolēģus, bet mēs arī esam pieņēmuši jaunus kolēģus, un šobrīd mums ir apmēram 1600 darbinieku. Šis gads būs ar lielu attīstību un dinamiku. Pirmkārt, mūsu flote pieaugs – klāt nāks astoņas lidmašīnas, un līdz gada beigām mums jau būs 40. Bet vēl svarīgāk ir tas, kas

mūsu maršrutu tīkls palielināsies. Šogad uzsāksim lidojumus uz Batumi, Maltu, Erevānu un Baku. Kopumā mums būs vairāk nekā 90 tiešie reisi,” stāsta Cālītis.

Lai gan publiski izskanējuši viedokļi, ka stingrāku ierobežojumu dēļ nekā citās Baltijas valstīs  Rīgas lidosta var zaudēt savas līderpozīcijas Baltijā, lidostas pārstāve Ilze Salna stāsta, ka arī citās Ziemeļeiropas lidostās situācija ir līdzīga. Pieaugot e-komercijas popularitātei, par piektdaļu palielinājies aviācijas kravu apjoms un tiek plānots, ka šogad augs apkalpoto pasažieru skaits.

„Gan, piemēram, Stokholmas, gan Kopenhāgenas lidostas pagājušajā gadā arī ir apkalpojušas ap 30% no pirmspandēmijas laika pasažieru skaita, un kopā ar citām mūsu priekšrocībām, kas ir gan tarifu politika, gan mūsu nacionālais aviopārvadātājs "airBaltic", kuram ir bāze lidostā Rīga, arī tranzīta pasažieru skaits liecina, ka

mēs esam visnotaļ konkurētspējīgi, un mūsu pozīcijas Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā ir labas.

Šo gadu lidosta ir uzsākusi ar pasažieru skaita pieaugumu – mēs janvārī apkalpojām 246 000 pasažieru jeb gandrīz piecas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Divas aviokompānijas ir izrādījušas interesi sākt lidojumus no Rīgas. Tā ir "Transavia", kas nodrošinās savienojumus starp Rīgu un Amsterdamu, un "SunExpress", kas lidos jau regulāros lidojumus no Rīgas uz Antalju,” skaidro Salna.

Gan lidosta, gan aviokompānija "airBaltic" pēdējos divos gados saņēmusi arī ievērojamu valsts atbalstu. "airBaltic" divos maksājumos – 295 miljonus eiro, lidosta – 35,23 miljonus eiro. 

„Tas atbalsts bija pietiekošs, lai lidosta varētu saglabāt savas pamatfunkcijas un nepārtraukt darbību. Tas, kas arī ir svarīgi, ka šis atbalsts nav dāvinājums, bet tie ir līdzekļi, kuri kaut kādā laika nogrieznī valstij būs jāsaņem atpakaļ. Bet tas, par ko tiešām liels prieks, ka lidosta nav pārskatījusi savu redzējumu par attīstību. Mūsu lielā priekšrocība ir tā, ka mums ir nacionāls pārvadātājs, kurš Rīgas lidostā nodrošina gan tiešu aviosatiksmi, gan arī ļoti augstu savienojamību, līdz ar to mūsu pozīcijas joprojām ir gana spēcīgas. Un tas, ka ar šī gada 1. martu stājas spēkā jauni noteikumi, kas ietekmē ceļošanu – tiek noņemta tā saucamā nebūtisko ceļojumu ierobežošana no trešās pasaules valstīm, tas noteikti dod pamatu cerēt, ka aviosatiksme Rīgas lidostā atjaunosies diezgan raiti. Aviācijas nozari, protams, jebkuri ģeopolitiski nosacījumi ietekmē negatīvi. Protams, ka mēs ar ļoti lielu piesardzību skatāmies, kā šis konflikts attīstīsies, jo Ukraina ir arī ģeogrāfiski salīdzinoši liela valsts un tas sadārdzina arī lidojumus, kas iepriekš lidojuši pāri šīm teritorijām,” stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Lidostas pārstāve Ilze Salna stāsta, ka Krievija un Ukraina lidostai ir nozīmīgi galamērķi un sastāda 10% no kopējā pasažieru skaita.

Lidostas prognozētie neieņemtie ienākumi no Ukrainas reisiem būs ap 300 000 eiro mēnesī, no Krievijas reisiem – 400 000 eiro mēnesī.

Samazināsies arī tranzītpasažieru plūsma un kravu apjoms. 

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.

Pagājušajā nedēļā, sākoties karam Ukrainā, aviokompānija "airBaltic" pārtrauca lidojumus uz Ukrainu līdz 13. martam. Kopš sestdienas pusnakts ir atcelta aviosatiksme ar Krieviju līdz 26. martam. Šo lēmumu kopīgi pieņēmušas visas trīs Baltijas valstis. Baltijas gaisa telpa slēgta arī Krievijas komercreisiem, izņemot medicīniskās evakuācijas lidojumiem un aviācijas meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī avārijas situācijās.

Aviācijas nozare ir viena no nozarēm, ko smagi skāra Covid-19 pandēmija. Lidostā Rīga 2020. gadā apkalpoja par 91% pasažieru mazāk nekā gadu iepriekš un uzņēmums gadu noslēdza ar 15,8 miljonu eiro lieliem zaudējumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti