Katru darba dienas rītu Uģis Martinsens piepilda savu veikalu uz riteņiem SIA „Autoveikals O.Z.I.” un dodas Kuldīgas novada ceļos, ik dienu dažādos maršrutos veicot aptuveni 100 kilometrus. Vadīt autoveikalu un satikties ar lauku ļaudīm Uģim esot bijis sens sapnis, kuru izdevies īstenot pirms pusotra gada.
Uģis smejas, ka uzņēmumu, kura vēsture iestiepjas vēl padomju patērētāju biedrības laikos, pārpircis ar visiem klientiem. “Tā tikšanās ar cilvēkiem, kad viņi tevi gaida un ka tu esi viņiem noderīgs... Veikalā – tas ir bezpersoniski, bet te sarunājies, jūti viņiem līdzi,” saka Uģis.
Uģa mašīna piestāj gan pagastu centros, gan pie vientuļām lauku mājām. Nereti dažās mājās nevarot iebraukt, tad ceļš ar pasūtītajiem pirkumiem jāmēro kājām. Iepirkšanās paradumi esot tikpat dažādi kā paši cilvēki.
“Šitās somas, kas ir jāsapērk! Ja man no Kuldīgas būtu jāatved, tas nav iespējams, nav veselības,” saka Īvandes pagasta iedzīvotāja Valda. Arī Padures pagasta iedzīvotājs Valdis gandarīts par Uģa darbu: “Labi, ka tāds autoveikals ir, citādāk diezgan tālu jāiet uz veikalu iepirkties. Tāds transports mums nav, kādreiz saimnieki izved, ir labi.”
Pusotra gada laikā pieprasījums pēc pakalpojuma audzis. Tādēļ iegādāta arī otra automašīna, uz kuras strādā Uģa dēls Kārlis. Uģis neslēpj, ka būtu vajadzīgs jauns auto, lai kādu dienu nepaliktu pusceļā: “Varbūt, ka izdosies uzrakstīt Eiropai projektu par jaunas mašīnas [iegādi]. Viņi gan negrib, bet es ceru, ka izdosies pierunāt, ka tas nav bizness, bet sociālais darbs, ko mēs veicam.”