Pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitāte pēdējos gados uzlabojas, bet tā neuzlabojas vienmērīgi visā Latvijas teritorijā, un ir arī vietas, tuvu Rīgai, kur izmanto nevecojušu tehniku un cilvēki nav apmierināti, stāstīja Godiņš.
Jaunā koncepcija paredz, ka samazināsies autobusu reisu skaits un lielāks uzsvars būs uz dzelzceļa pārvadājumiem, jo dzelzceļš spēj efektīvāk pārvadāt vairāk pasažieru, tas vairāk piemērots lielākam cilvēku skaitam, piemēram, sastrēgumu stundās.
Izņēmums gan būs Liepājas virziens, jo pašreizēja sliežu infrastruktūra neļauj palielināt kustības ātrumu un vairāk noslogot infrastruktūru. Taču līgumi ar autopārvadātājiem paredzēs iespēju samazināt autopārvadājumu apjomu nākotnē, ja tiks uzlabota infrastruktūra, stāstīja Godiņš.
Taču, lai īstenotu šo ieceri, viens no galvenajiem uzdevumiem ir “Pasažieru vilcienam” iegādāties jaunus vilcienus.
Autotransporta direkcija var uzņēmumam “parādīt dzelteno kartiņu”, “viņiem jāatnes mums šogad līgums” par jaunu vilcienu iegādi, un, ja tas nenotiks, “Pasažieru vilciena” nākotne būs apdraudēta, atzina Godiņš.
Tajā brīdī mēs ķeramies klāt pie dzelzceļa operatora meklēšanas konkursā. Godiņš pastāstīja, ka, visticamāk, konkursu sludinās Autotransporta direkcija, taču tā joprojām cer, ka “Pasažieru vilciens” izpildīs savu mājasdarbu un spēs iegādāties vilcienus.
Taču direkcijai ir arī “plāns B” - ja kavējas vilcienu iegāde, un operatora izvēle prasīs laiku, varētu palielināt pārvadājumu apjomu ar autobusiem, un tur, kur bija plānots vairāk reisu ar vilcieniem, “būsim spiesti palielināt apjomu ar autobusiem”, stāstīja Godiņš.
Ja jauno operatoru varēs atrast jau līdz 2021.gadam, tas varēs sākt darbību, un nebūs jāpalielina autobusu reisu apjomu.
Pagaidām sarunu ar konkrētiem iespējamiem operatoriem nav, taču kaimiņvalstīm ir interese, jo gan Igaunijā, gan Lietuvā jau ir iegādāti jauni vilcieni, un Lietuva jau skatās uz Latvijas pusi, atzina Godiņš.
KONTEKSTS:
Autobusu maršrutu tīkla uzturēšana valstij izmaksā aizvien dārgāk. Tāpēc Autotransporta direkcija un Satiksmes ministrija izstrādājusi plānu periodam no 2021. līdz 2030. gadam, kura mērķis ir palielināt pasažieru skaitu un pēc iespējas vairāk izmantot vilcienu satiksmi. Valsts vairs nesegtu zaudējumus autobusu maršrutos, kuriem paralēli kursē vilcieni, un aptuveni 20 maršrutos reti apdzīvotās vietās brauciens ar autobusu būtu bez maksas.
Par tiesībām piegādāt 32 jaunus elektrovilcienus sacentās četri pretendenti - "Talgo", Šveices kompānijas "Stadler" Polijas meitasuzņēmums, Spānijas "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF) un "Škoda Vagonka". Sākotnēji "Pasažieru vilciens" par uzvarētāju elektrovilcienu iegādes iepirkumā sākotnēji atzina "Talgo", kura piedāvātā līgumcena bija 225,303 miljoni eiro. Taču divi iepirkuma dalībnieki - "Škoda Vagonka" un CAF iesniedza Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) sūdzības par sarunu procedūru.
Atkārtoti izvērtējot jauno elektrovilcienu iepirkumā iesniegtos piedāvājumus, "Pasažieru vilciens" nolēma iegādāties vilcienus no "Škoda Vagonka", kura piedāvātā līgumcena ir 241,888 miljoni eiro. Tad "Talgo" iesniedza IUB sūdzību par sarunu procedūrā izvēlēto uzvarētāju.
Martā IUB aizliedza "Pasažieru vilcienam" slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu "Škoda Vagonka" par elektrovilcienu piegādi. Tādējādi uzņēmumam atkārtoti jāizvērtē sarunu procedūrā iesniegtie piedāvājumi.