Nepilni divi miljoni latu gada laikā iet garām sociālajam budžetam, jo darba tiesiskās attiecības tiek slēptas zem autorlīguma. Tomēr vēl nākamajā gadā mediju darbinieki, kas šo problēmu pacēluši kā īpaši sāpīgu, nevar gaidīt risinājumu un tāpēc nevarēs cerēt uz naudu slimības gadījumā, atvaļinājuma naudu vai bezdarbnieka pabalstu.
Plānots precizēt likumu, lai Valsts ieņēmumu dienests un Darba inspekcija varētu veiksmīgāk konstatēt gadījumus, kad autorlīgumi slēpj darba tiesiskās attiecības. Bet tālāk tiks meklēti risinājumi, nozaru pārstāvjiem sadarbojoties ar Labklājības ministriju.
„Žurnālistu sociālās nodrošinājuma un sociālās aizsardzības jautājumi ir jārisina, tāpat kā panākta izpratne, ka tas nav nākamā gada budžeta jautājums. Viens no iespējamiem variantiem, ka šo likmi piemēro pakāpeniski un sāk sociālo apdrošināšanu ar īslaicīgajiem darba nespējas riskiem, proti, slimība, maternitāte vai bezdarba gadījumiem. Tāda prakse līdz šim nav piemērota, kas nenozīmē, ka tāda prakse nevar izveidoties,” skaidroja labklājības ministre Ilze Viņķele ("Vienotība").
Taujāta, kāpēc šos jautājumus nerisina ātrāk, Viņķele norādīja: „Dažas lietas ir nonākušas līdz tiesai par dažiem medijiem, kur tieši ir konstatēts, ka ir pēc būtības darba tiesiskās attiecības, kas ir apietas ar autoratlīdzībām. Tātad jau šobrīd, rūpīgāk piemērojot esošo normatīvo ietvaru, daļu gadījumu var izskaust.”
