Gāzes, elektrības, mobilo sakaru un citus rēķinus līdz šim daudzi internetbanku lietotāji izvēlējās apmaksāt automātiski. Ik mēnesi pakalpojuma sniedzējs nosūtīja rēķinu bankai, kas no maksātāja konta pārskaitīja nepieciešamo naudas summu. Kopš konstatēta virkne krāpšanās gadījumu, veiktas izmaiņas Eiropas savienības regulā, kas paredz, ka šī sistēma vairs nav izmantojama.
Turpmāk sveša persona nedrīkstēs rīkoties ar citu personu kontiem. Tagad cilvēks saņems elektronisku rēķinu un to varēs apmaksāt pats vai uzticēt to darīt bankai, bet rēķins būs pieejams, varēs to apskatīties, varēs apmaksāt vēlāk, pa daļām, regulāri uzticēt apmaksāt bankai.
Abas sistēmas gan pēc formas, gan būtības šķiet ļoti līdzīgas. Galvenās izmaiņas patērētājiem – ja līdz šim dažādi rēķini pienāca pa pastu, elektroniskajā pastā vai īsziņās, tagad tie visi būs redzami vienkopus, piemēram, klienta internetbankā. Bet, lai to nodrošinātu, pakalpojumu sniedzējiem nācies veikt ievērojamus ieguldījumus uzņēmumu datorsistēmās, jo informācija bankām jānosūta pavisam citādā veidā nekā iepriekš.
Šī iemesla dēļ ne visi pakalpojumu sniedzēji piedāvā e-rēķina iespēju, un no tiem, kas piedāvā, ne visi ir noslēguši līgumus ar visām bankām. To var pārbaudīt pašā internetbankā, piemēram, e-rēķina iespēju "Swedbank" klientiem piedāvā "Latvenergo", savukārt "Lattelecom" pagaidām sistēmā nav atrodams.
Daži uzņēmumi nav noslēguši e-rēķinu līgumu tieši ar "Swedbank", jo papildu citām izmaiņām, "Swedbank" līdzšinējo komisijas maksu par automātisko rēķinu apmaksu jaunajā sistēmā novirzījusi no maksātāju uz uzņēmēju pleciem. Bankā skaidro, ka tas tādēļ, ka tieši komisijas maksa atturējusi cilvēkus izmantot līdzšinējo automātisko rēķinu apmaksas sistēmu.
"Ja mēs paskatāmies uz Eiropas praksi, Latvija bija viena no retajām valstīm, kur automātiskā rēķinu apmaksas izmaksas uzņēmās maksātājs, nevis rēķina izrakstītājs," sacīja bankas pārstāvis, kurš uzsver, ka līgums noslēgts jau ar vairāk nekā 50 uzņēmumiem. Daļa pakalpojumu sniedzēju vēl nav paspējuši pielāgot datorsistēmas, attiecīgi līgumus ar banku varētu noslēgt laika gaitā.
No vecās sistēmas jau pērn atteikušies igauņi, un pēc pievienošanās eirozonai tā apturēta arī Lietuvā.
