Sieviete Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" pastāstīja, ka pēc auto pārdevēju solītā cerēja uz izmaksām aptuveni četru eiro 100 kilometru braucienam. Automašīna bija jāgaida piecus mēnešus, bet, kad beidzot varēja baudīt priekus par jauno auto, nāca pamatīga vilšanās un cerības ieekonomēt vienkārši izgaisa. Kad auto tika pasūtīts, CNG gāzes cena bija 0,98 eiro par kilogramu, tagad – 2,6 eiro par kilogramu.
Lai nobrauktu 100 kilometru, tas izmaksā ne vairs četrus, bet gan desmit eiro.
Latvijā ir reģistrēti 860 tūkstoši transportlīdzekļu, no kuriem 65% ir darbināmi ar dīzeļdegvielu, 26% – ar benzīnu. Savukārt 2018. gadā bija reģistrēti 28 ar CNG darbināmi transportlīdzekļi, bet 2022. gadā to skaits pieauga līdz 138.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Ilze Šipkēvica teica: "Līdz ar to šis pieaugums ir, un to mēs redzam arī statistikas datos."
Vai tiešām videi draudzīgāks?
Uz šādu jautājumu viennozīmīgi nevarot atbildēt.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes Automobiļu katedras docents Gundars Zalcmanis sacīja: "Jā un nē. Gāze kā tāda ir draudzīgāka kā benzīns, ja neņem vērā to, kā reāli notiek sadegšana motorā un kādi citi aspekti ietekmē, un tur ir vismaz kādi trīs aspekti, kas to teorētisko gāzes priekšrocību tā kā velk uz leju. Metāns ir enerģiski jaudīgāks nekā benzīns vai dīzeļdegviela. Degmaisījuma siltumspēja augstāka ir benzīna degmaisījumam nekā gāzes degmaisījumam. Tā attiecība, kurā sadeg viena degviela un otra, ir par labu benzīnam."
Kāpēc tā kāpusi cena?
"VIRŠI-A" biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers skaidroja: "Tas viss aizsākās ar to, ka tieši pirms 12 mēnešiem šī ziema bija ievērojami aukstāka, nekā vidēji ierasts, un tas diezgan pamatīgi samazināja dabasgāzes apjomu Eiropas krātuvēs, tāpēc pavasarī krātuves bija diezgan tukšas, un tad sākās diezgan straujš cenu kāpums, kas bija saistīts ar to, ka mums mazāk pūta vējš, bija mazāk pieejami ūdens resursi elektroenerģijas ražošanai, un mums vajadzēja Eiropā kopumā izmantot dabasgāzi, lai segtu elektroenerģijas tirgus pieprasījumu, un tas veicināja dabas gāzes tūlītēju patēriņu, un vasarā arī netika uzkrātas pietiekoši lielas rezerves. Mēs ["Virši-A"] kā dabasgāzes pircējs nevaram ietekmēt globālos procesus un dabas gāzes cenas Eiropā. Mēs dabasgāzi iegādājamies jau pēc Eiropas vairumtirgus cenām."
Dabasgāzes tirgū kopš pagājušā gada vasaras cena ir trīskāršojusies, bet salīdzinājumā ar 2020. gada vasaru – pat divdesmitkāršojusies.
Salīdzinājumam – ierastā autogāze, benzīns vai dīzeļdegviela ne tuvu nav kļuvusi tik dramatiski dārgāka kā CNG.
Kā paskaidroja Bethers, LPG jeb autogāze ir naftas produkts, un šī produkta cena "staigā" līdzi dīzeļdegvielas un benzīna cenai. Savukārt dabasgāze ir atsevišķs energoresurs, kur cenas pasaules tirgos nav "piesietas" naftas produktu cenām.
"Ir izveidojusies situācija, ka dīzeļdegviela šobrīd ir būtiski lētāka, un attiecīgi ar dīzeļmotoru aprīkots automobilis ekspluatācijā ir daudz lētāks nekā šis gāzes automobilis, kam no ekoloģijas viedokļa un politiskā viedokļa noteikti nebija tā jābūt. Šīs jaunās tehnoloģijas, kurām bija jābūt kā vienam no ekoloģiskajiem risinājumiem, cenas dēļ šobrīd ir izgāzušās," sacīja satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Vai šāda CNG cena paliks arī turpmāk un vai gaidāmas cenu izmaiņas, "Virši-A" pārstāvis skaidroja: "Šī situācija ir burtiski divus mēnešus, un mums ir ļoti lielas cerības, ka 2022. gada laikā situācija normalizēsies un, visticamāk, ka 2022. gada vasarā, atslābstot ģeopolitiskām cīņām, gan arī iestājoties siltākam laikam, dabasgāzes cenām ir jāmainās. Protams, mēs to nevaram šobrīd garantēt un solīt."
