Iepirkumā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu visa Latvija tika sadalīta 16 maršruta daļās jeb lotēs. Autotransporta direkcijas pārstāvis Viktors Zaķis stāstīja, ka 11 iepirkuma līgumi ar pārvadātājiem uz 10 gadiem jau noslēgti, bet tuvākajā laikā tiks noslēgti līgumi atlikušajās piecās maršruta tīkla daļās. Process ieildzis arī iepirkumu apstrīdēšanas dēļ.
"Kur ir lielie naudas iepirkumi, tur vienmēr mēs saskaramies ar apsūdzībām. Šis pēdējais iepirkums par septiņām maršrutu tīkla daļām, no kurām divi ir noslēgti līgumi, pieci tagad tiek slēgti, noslēdzās pagājušā gada rudenī, un tad bija vienas pārsūdzības, otras pārsūdzības, trešās pārsūdzības un beigu beigās esam nonākuši līdz šim punktam. Plus vēl pa vidu, protams, ka nāca Covid-19 laiks un kara sākums, kas arī ienes savas korekcijas saistībā ar izmaksām gan elektroenerģijai, gan degvielai. Katrā maršrutu tīkla daļā šis sākuma posms var būt atšķirīgs. Piemēram, Cēsis šogad jūlijā sāk pārvadāt, Valmierā nākošgad, Madonas līgums, kas tikko tika noslēgts, nākošā gada septembrī pārvadājumi tiks uzsākti un attiecīgi piecām maršrutu tīkla daļām tas, visticamāk, būs gads, varbūt pat ilgāk," klāstīja Zaķis.
Iepirkuma procesu ietekmēs arī Konkurences padomes atklātais pārvadātāju kartelis. Šī gada janvārī tika konstatēts, ka AS "Liepājas autobusu parks", SIA "Latvijas Sabiedriskais autobuss" un AS "Nordeka" savstarpēji apmainījušies ar komerciāli sensitīvu informāciju, līdz ar to Autotransporta direkcija saņēma savstarpēji saskaņotus un konkurenci imitējošus piedāvājumus. Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks vērtēja, ka šādi uzņēmumi tirgū strādāt nedrīkst.
"Attiecībā uz šo karteļa lietu mēs neredzam kā nozare, ka šie pārvadātāji varētu sniegt šo pakalpojumu, jo būtībā viņi ir melojuši iepirkuma komisijai un gala rezultātā citi pārvadātāji no šī iepirkuma ir izmesti ārā," norādīja Ošenieks.
Viņš arī skaidroja, ka asociācijai bijuši daudzi iebildumi pret iepirkuma procedūru, piemēram, par nepamatoti zemo šoferu atalgojumu.
"Arī šoferu atalgojums minimālais tika ielikts nolikumā 5 eiro par vadīšanas stundu, kaut gan jau 2019. gada vidū vidējā tarifa likme autobusu vadītājiem bija 6,52 par stundu. Lielākās problēmas ir tiem uzņēmumiem, kuri jau iepriekš ir maksājuši neadekvāti zemos atalgojumus autobusu vadītājiem, līdz ar to šoferu trūkums lielākais ir šajos uzņēmumos. Lielākā problēma ar šoferiem būs vēl pēc pieciem, desmit gadiem," atzīmēja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents.
Kartelī iesaistītos uzņēmumus vērtēs arī Satiksmes ministrija. Valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai negodīgo komersantu dēļ neciestu pasažieru pārvadājumi.
"Iepriekšējās nedēļās ir notikušas vairākas konsultācijas gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan ar Konkurences padomi. Autotransporta direkcija ir piesaistījusi arī advokātu biroju atzinuma sniegšanai par to, kas būtu vislabāk jādara šajā situācijā. Tas varētu būt sods, tā varētu būt līguma laušana. Tiem pasākumiem, ko piemēro attiecībā pret jebkuru negodprātīgu uzņēmēju, es gribētu teikt, tiem ir jābūt tādiem, lai atturētu ne tikai šo konkrēto uzņēmēju atkārtot tādus darbības, bet arī visus pārējos pat mēģināt kaut ko tādu darīt," sacīja Merirands.
Konkurences padome kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem jau piemērojusi naudas sodus 1,97 miljonu eiro apmērā.
