Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Notiek festivāls „Laba daba”

Panorāma

Zivrūpnieki kritizē LIAA darbu

Zivrūpniecība pārmaiņu priekšā

Austrumu tirgus aizvēršana liks Latvijas zivrūpniecībai pārkārtoties

Situācija ir nepatīkama, bet nevarētu teikt - ka traģiska. Tā par tirgus aizvēršanu austrumu virzienā saka zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” līdzīpašnieks Jānis Endele. Viņaprāt, tas liks pārkārtoties pašai nozarei, bet ne iznīkt. Tomēr uzņēmēji gaidot pārdomātāku atbalstu no valsts, jo finansiālais atbalsts esot liels, taču ne vienmēr racionāls.

Ražošanas līnijas Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos šobrīd pārsvarā stāv dīkā. Problēmas austrumu tirgū gan tam ir netiešs iemesls. Vasarā allaž ir ražošanas pārtraukums. Tomēr, vai un kad darbu atsāks, par lielu daļu ražotāju skaidrības nav. Ar atrunu - lai netracinātu cilvēkus - šajos neziņas apstākļos uzņēmumā "Gamma-a" Latvijas Televīzijai interviju atsaka.

Pirmie - jau 3. augustā - savas līnijas varētu iedarbināt uzņēmums „Karavela”, taču tikai tajā ražošanas daļā, kas strādā eksportam uz Rietumiem, piemēram, Skandināvijas valstīm, jo šīs nedēļas ziņa par Kazahstānas pievienošanos Krievijas embargo bijis vēl viens nepatīkams pārsteigums.

„Pat ja mums šī proporcionālā daļa nebija ļoti liela, tad kopā nozarei Kazahija bija ļoti labs tirgus un līdz ar to, ka šis tirgus tiek aizvērts visiem, tas nozīmē, ka konkurence pieaug citos tirgos un ietekme būs visiem, neatkarīgi no tā, cik liela vai maza šī biznesa daļa ir Kazahijā,” skaidro “Karavelas” mārketinga direktors Jānis Endele.

No kopējā eksporta Latvija Kazahstānā pārdeva 5% produkcijas. Uz Krieviju vēl šī gada sākumā tika sūtīti 18,6% produkcijas. Tādējādi pārdošanas apjoms kopš embargo krities par 32 miljoniem eiro. Uzņēmumiem, kuriem šis tirgus zaudēts, valsts  pieņēmusi lēmumu sniegt atbalstu.

„Šiem uzņēmumiem, kas ir sarakstā, ir iespēja pieteikties uz nokavēto nodokļu maksājumu grafika atlikšanu līdz pieciem gadiem, un papildus tam arī ir iespēja pretendēt uz atbalstu jaunu tirgus izveidošanai, izpētei, marķējumu izstrādei. Tāpat ir Eiropas Savienības atbalsts, paredzēts arī zvejniekiem - uz pirmreizējo nozveju apstrādi,” stāsta Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Jānis Lagūns.

Uzņēmēji atzīst, ka tas ir vērā ņemams atbalsts. Laba sadarbība izveidojusies arī ar Ārlietu ministriju, kas solījusi palīdzību tā sauktajai plauktu nolasīšanai, lai saprastu, kāds ir lielveikalu piedāvājums konkrētajā valstī, vai Latvija var piedāvāt ko līdzīgu un vai vispār ir vērts konkurēt.

„Un, lai to konstatētu, nav jātaisa dārgu izpētes braucienu vizītes, bet to, piemēram, kaut vai vēstniecības darbinieki vai ar mazāku finansējumu var aiziet nofotografēt plauktus. To, kur var iztērēt 10 tūkstošus, to var noskaidrot arī par pāris simtiem eiro,” teic Jānis Endele.

Paralēli jaunu tirgus meklējumiem nozarē gan vēl cer uz austrumu tirgus atvēršanu. Šonedēļ Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) Krievijai nosūtīja savas atbildes uz šī valsts dienestu iebildumiem.

„Protams, mūsu mērķis ir atjaunot zvejas produktu importu uz Krieviju, nevis kasīties par sīkumiem,” norāda PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. Atbildot uz jautājumu, vai tas izdosies, Balodis uzsver, ka tīri profesionālā līmenī „nav tādu jautājumu, kas varētu radīt ilglaicīgus ierobežojumus”.

Tomēr ne Pārtikas un veterinārajā dienestā, nedz Zemkopības ministrijā neņemas prognozēt, vai un kad Krievija importu atkal atļaus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt