Projektu atbalsta kopienas centrālās un dienvidaustrumu valstis, arī Austrija, bet tālāk uz ziemeļiem iezīmējas bažīgāki toņi. Īpaši Ukrainas krīzes laikā, kad tiek aktīvi runāts par nepieciešamību Eiropas Savienībai dažādot piegāžu avotus un īstenot vienotu enerģētikas politiku.
Kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins šonedēļ ieradās oficiālā vizītē Austrijā, uz Vīni viņam līdzi atbrauca arī gāzes koncerna „Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers. Viņš ar Austrijas enerģētikas uzņēmuma OMV vadītāju Gerhardu Roisu parakstīja galīgo vienošanos par Krievijas īstenotā gāzes vada projekta „South Stream” jeb „Dienvidu plūsma” atzara būvniecību arī Austrijā.
Paredzēts, ka atzars Austrijas teritorijā būs 50 kilometrus garš, un uzņēmumi uz pusēm dalīs šī posma izmaksas - 200 miljonus eiro. Gāzes vada posmu uz Austriju paredzēts izbūvēt 2016.gadā, bet gāzes piegādes Austrijai varētu sākties 2017.gadā.
Austrijas lēmums parakstīt vienošanos ar Krieviju, tādejādi atbalstot gāzes vada „South Stream” būvniecību, izraisījis kritiku atsevišķās kopienas valstīs. Šobrīd projekts ir ierauts attiecību saspīlējumā starp Krieviju, Eiropas Savienību un ASV. Cauruli paredzēts būvēt pa Melnās jūras gultni, apejot Ukrainu. Bet Eiropas Komisija brīdinājusi, ka projekts pārkāpj bloka noteikumus, jo sevišķi attiecībā uz plānoto „Gazprom” monopolu. Pēc Briseles ieteikuma apturēt gāzes vada būvdarbus līdz projekts atbildīs Enerģētikas direktīvas Trešās paketes noteikumiem, projekta īstenošanu jau apturējusi Bulgārija.
Šobrīd aptuveni trešā daļa Eiropas Savienības valstu importētās gāzes nāk no Krievijas, bet puse no tās - tranzītā caur Ukrainu. Pēdējo mēnešu krīzes dēļ aktīvi diskutēts par nepieciešamību dažādot piegādes avotus. Līdz ar to Vīnes lēmums parakstīt līgumu ar „Gazrpom” kopienā netiek uztverts viennozīmīgi.
Tomēr Austrijas enerģētikas uzņēmuma OMV vadītājs Gerhards Roiss pēc līguma parakstīšanas uzsvēra, ka „Eiropai ir vajadzīga Krievijas gāze”, un nākotnē tās būs vajadzīgs vēl vairāk
„Šis lēmums ir ieguldījums Eiropai paredzētās dabasgāzes piegāžu drošībā. „Dienvidu plūsmas” gāzes vads pilnībā atbildīs Eiropas likumiem,” sacīja Roiss.
Arī Putins uzstāja, ka bažas ir nepamatotas, Kremlis apsūdz Briseli, ka tā projektu kavē politisku iemeslu dēļ. Krievijas prezidents paziņoja, ka „projekts nav vērsts ne pret vienu”, un tiek īstenots, lai veicinātu Eiropas enerģētikas sektora stabilitāti.
„Tiek runāts par pārāk lielu Eiropas atkarību no Krievijas gāzes. Mēs uzskatām, ka visiem mūsu partneriem ir tiesības radīt sev pēc iespējas labākus apstākļus, noslēgt līgumus ar vairākiem partneriem. To pašu darām arī mēs. Kā zināt, pavisam nesen noslēdzām [gāzes piegāžu līgumu] ar Ķīnu. Arī turpmāk centīsimies sekmēt mūsu produkta pārdošanu Āzijas tirgos,” norādīja Putins.
Putina vārdi pārliecina ne visus. Piemēram, Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Inese Vaidere pirms divām dienām vērsās pie kopienas enerģētikas komisāra Gintera Etingera, prasot Komisijas vērtējumu par Austrijas un Krievijas parakstīto līgumu.
Viņa uzskata, ka „South Stream” ir politisks projekts un mēģinājums „norakt” Eiropas iecerēto gāzes vadu „Nabucco”.
„Tiklīdz kā savulaik sākās runas un projekti par alternatīva gāzes vada „Nabucco” izbūvi, kas varētu Eiropu nodrošināt ar gāzi no Vidusāzijas, no Kaukāza valstīm, tā parādījās šis projekts - „Dienvidu plūsma”, „South Stream” - kā alternatīva šim projektam. Līdz ar to, protams, Eiropas Savienības spēki, kas varētu piedalīties „Nabucco” gāzes vada celtniecībā, tika vājināti un sašķelti. Un līdz ar to šim projektam notika mīņāšanās uz vietas. Un cik daudz mēs varam paļauties uz to, ko saka prezidents Putins, to jau mēs esam pieredzējuši Ukrainas sakarā. Tā ka es uz šiem vārdiem, domāju, nekad nevarētu paļauties,” pauda Vaidere.
Vaidere uzskata, ka „Austrijas rīcība ir vienpusēja un, iespējams, pārkāpj kopienas iekšējā enerģētikas tirgus izveides principus.” Viņa norāda, ka Krievija enerģētiku bieži izmantojusi kā ārpolitikas ietekmēšanas ieroci, tādēļ Eiropas Komisijai prasīts novērtēt, kā projekts varētu ietekmēt enerģijas piegādes stabilitāti Eiropas Savienībai kopumā.
