Vienošanos par brīvās tirdzniecības līgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidamerikas valstu tirdzniecības apvienību „Mercosur” tika panākta šī gada jūnijā, un tas prasīja vairāk nekā 20 gadus. Vairāku Dienvidamerikas valstu brīvās tirdzniecības organizācijā „Mercosur” ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers iepriekš uzvēris, ka līgums būs lielākais bloka vēsturē. Panāktā vienošanās paredz, ka no „Mercosur” valstīm Eiropas Savienībā, nemaksājot muitu, varēs ievest līdz 99 000 tonnu liellopu gaļas gadā.
Tomēr vērienīgajam līgumam gan netrūkst kritiķu. Piemēram, vides aktīvistu organizācija „Greenpeace” uzsvērusi, ka produktu pieprasījuma pieaugums no Latīņamerikas valstīm būtu katastrofisks videi abās Atlantijas okeāna pusēs. Vienošanās vairotu Amazones mežu iznīcināšanu, jo tieši lopkopība ir lielākais šo mežu iznīcības dzinējspēks.
Kritiķi arī norāda, ka līgums neietver saistības Parīzes klimata nolīgumā. Francija, Īrija un Luksemburga ierosinājušas, ka Amazones situācijas dēļ līgums varētu tikt nobloķēts. Līgumu šīs nedēļas Eiropas Parlamenta plenārsesijā kritizēja arī deputāts no Īrijas - Billijs Kellehers:
„Tik ilgi, kamēr mēs turpināsim importēt sojas pupiņas un liellopu gaļu, viņi turpinās dedzināt mežus.
Būsim atklāti – ja „Mercosur” līgums tiks ratificēts, tā būs Eiropa, kas iznīcinās Parīzes klimata vienošanos, nevis kāds cits. Mums ir ētisks un morāls pienākums noteikt, ka jebkurš tirdzniecības līgums ir pakļaujams Parīzes klimata vienošanās saistībām. Tam tā ir jābūt arī pirms „Mercosur” līguma parakstīšanas.”
Līgumam nu iebilst arī Austrija. Šīs valsts parlamenta Eiropas Savienības lietu apakškomiteja trešdien noraidījusi tirdzniecības līgumu, gandrīz visām partijām balsojot pret šo vienošanos. Valdības pienākums ir ievērot apakškomitejas lēmumu Eiropas Savienības līmenī. Sociāldemokrātiskās partijas deputāts Jorgs Leihtfrīds sacīja, ka apakškomitejas balsojums ir liels panākums patērētājiem, videi un dzīvnieku labturībai, kā arī cilvēktiesībām.
Plašu kampaņu pret šo līgumu īstenojusi Austrijas Arodbiedrību federācija, apgalvojot, ka vienošanās neparedz saistošus noteikumus darbiniekiem un videi, koncentrējoties nevis uz cilvēku, bet gan uz rūpniecības interesēm. Tikmēr Austrijas Rūpniecības federācija atbalstījusi līgumu, brīdinot par populistisku iebiedēšanu un brīvās tirdzniecības mītu radīšanu.
Eksperti norāda, ka Austrijas parlamenta apakškomitejas balsojums nenozīmē, ka līgums nebūs dzīvotspējīgs. Šāds balsojums varētu būt noticis, lai ietekmētu sarunas starp Eiropas Savienību un „Mercosur” valstīm, jo abām pusēm vēl jāvienojas par līguma gala tekstu, pirms to iesniegt visām bloka dalībvalstīm. Bloka noteikumi paredz, ka tirdzniecības līgumi jāapstiprina visām 28 bloka dalībvalstīm un to parlamentiem. Paredzēts, ka līguma ratifikācijas process parlamentos sāksies vien nākamajā gadā.
