Lēmumu samazināt nerezidentu ieguldījumu apmēru Latvijā līdz 5% Austers salīdzināja ar budžeta griešanu un konsolidāciju krīzes laikā. Pētnieks stāstīja, ka jau no 2005.gada Latvija tika brīdināta par ekonomikas pārkaršanu, bet izlēmīga rīcība nesekoja. Pēc tam tika veikti radikāli pasākumi, kas izraisīja milzīga cilvēku skaita emigrāciju.
"Tagad ir līdzīgi. Viena banka ir spiesta aizvērties, tagad skrienam glābt," teica Austers. Viņš uzskata, ka pazaudēt bankas nav iespējams bez sekām. Piemēram, valdībai būs jāpārskata plānus attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) oponēja pētniekam, norādot, ka izmaiņas budžetā šim gadam nav paredzētas. Viņš arī neredz kādas citas negatīvas sekas, jo nerezidentus apkalpojošās bankas neesot nozīmīgas tautsaimniecībai. Nerezidentu ieguldījumu samazināšana līdz 5%, pēc viņa teiktā, paredzētu arī valsts kredītreitinga uzlabojumus.
Austers norādīja uz pazaudētajiem nodokļiem, ko valsts nesaņems, kā arī prognozēja ārējās bilances pasliktināšanos nākotnē. "Mēs spēlējam uz naža asmens," sacīja Austers, norādot, ka valstij nav rezervju gadījumā, "ja sanāk ziepes".
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš piekrita, ka prakse pieņemt straujus un kardinālus lēmumus nav normāla, tomēr uzsvēra, ka šajā gadījumā nav izvēles. "Nerezidentu bizness ir pats riskantākais, kas var būt banku pakalpojumu spektrā. Valsts atbild pret katru klientu 100 000 eiro apmērā. Tas dod valstij tiesības pateikt, kā būs," skaidroja Putniņš, norādot, ka lēmums par nerezidentu biznesa samazināšanu Latvijā līdz 5% ir politisks lēmums.
Putniņš arī norādīja, ka, ja čaulu kompāniju aizliegums nenesīs augļus, tad būs jādomā par kādu citu risinājumu.
KONTEKSTS:
Žurnāls "Ir" iepriekš vēstīja, ka pēc ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka pretterorisma jautājumos Maršala Bilingslija vizītes Latvijā ir pārvilkta svītra nerezidentu biznesam. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija norādījusi, ka ļoti īsā laikā ir būtiski jāsamazina ne tikai čaulas kompāniju apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. "5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk," paudusi ministre. Šī mērķa sasniegšanai esot "daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku".
Nerezidentu darījumu īpatsvars Latvijas bankās pašlaik ir 40%. Putniņš norādījis, ka izkontrolēt no visa šī apjoma Latvijā iespējams 5%.
Saistībā ar čaulas kompāniju izskaušanu Latvijā banku sektora uzraugi gaida arī Saeimas atbalstu. Valdībā šonedēļ bija paredzēts lemt par aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas, bet jautājums tika atcelts. Grozījumus Saeimā gan plānojot virzīt līdz 26.aprīlim kā paredzēts.
