Dārzniekiem joprojām jāapkurina siltumnīcas – tas rada papildu izmaksas un pašizmaksas pieaugumu. Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperts iesaka – lielākās siltumnīcās var novietot melnus ūdens konteinerus ar maksimāli siltu ūdeni. Mazākās, ja nav citu siltuma avotu, agrotīklu iesaka segt dubulti vai vairākās kārtās. Ja gaisa temperatūra tuvojas nullei, agrotīklu apsmidzina ar ūdeni, lai tas sasalst.
Zemnieku saimniecības “Eicēni” īpašniece Elita Reinharde novāc Pekinas kāpostus. Tie tiks arī safasēti un nonāks tirdzniecībā. Pašreiz siltumnīcās zaļo septiņu šķirņu salāti, kā arī tomātu, gurķu un citu dārzeņu stādi. Saimnieki atzīst, ka tos jau sen vajadzēja izstādīt uz lauka vai siltumnīcās, taču joprojām ir pārāk vēss.
Lai pasargātu augus no aukstuma, saimnieki tos piesedz un trīs no piecām siltumnīcām joprojām apkurina - divās ierīkota malkas apkure, bet vienu apsilda, izmantojot gāzi.
“Mēs esam atnākuši uz tā saucamo mūsu bērnudārzu, kur mums ir savākti visi aukstumjūtīgākie augi, jo praktiski mums jau viss ir stāvgrūdām pilns un viss bļaustās - stādiet, stādiet, stādiet, bet nu laiks neļauj un tad mēs šeit piesildām ar gāzi, tā saucamā avārijas apkure,” stāsta z/s “Eicēni” saimnieks Jānis Reinhards.
Saimnieki atzīst, ka siltumnīcu apkurināšana maijā ir visai neierasta prakse, kas sagādā papildu izmaksas un darbu. Ar vienu gāzes balonu pietiekot vien divām diennaktīm, un arī pašiem saimniekiem ik nakti nākas lūkot, vai siltumnīcā ir atbilstoša gaisa temperatūra. Tā tur svārstās ļoti strauji - dienā un naktī atšķiras pat par 30 grādiem, līdz ar to arī augi ātrāk var bojāties.
“Ja mēs visu laiku nebūtu tā kā uzvilkti pulkstentiņi, tad būtu daudz kas cietis, bet nu mēs ejam līdz pagurumam, jo katrs jau to savu darbu grib kaut kā glābt, ja viņš ir sācis februārī sēt un viņu lolot. No tā jau mums ir visu atlikušo gadu atkal jādzīvo,” norāda z/s “Eicēni” saimniece Elita Reinharde.
“Mums tā saimniecība kā čemodāns bez roktura - atstāt žēl un pamest grūti, tad dažreiz vienkārši ņem un ripini,”
atzīst Reinhards.
Lai arī šogad dārzeņiem lielāka pašizmaksa, cenu izaudzētajai produkcijai saimnieki negrasās palielināt, atzīstot, ka tirgū to tāpat diktē lielie uzņēmumi, un arī no ārvalstīm tiek ievesta daudz lētāka produkcija.
“Lēnām lauksaimniecība mazajiem uzņēmējiem sāk pārvērsties par hobiju. Pircēju loks mums ir savākts, tāpēc vien tev ir jākustas, jo tu zini, ka ir cilvēki, kam tu esi vajadzīgs un kam arī tavs darbs ir vajadzīgs, jo tie cilvēki māk arī mūs novērtēt,” stāsta Reinhards.
Šobrīd saimnieki gaida siltāku laiku, lai siltumnīcās izstādītu tomātus un gurķus. Viņi pieļauj, ka pirmā raža varētu būt jūnija beigās.
