Augustā Latvija eksportēja preces 1,92 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,48 miljardiem eiro, un tās ir līdz šim augstākās eksporta un importa vērtības.
Salīdzinājumā ar 2021. gada augustu ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 42,4% līdz 43,6%.
Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro, nevis to fizisko daudzumu.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada augustā salīdzinājumā ar 2021. gada augustu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 30,3% lielāka, bet importa – par 23,9%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 9,1%, bet importa – par 3,7%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu:
- minerālproduktu eksports lielāks par 217,7 milj. eiro jeb 4 reizes;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 51,7 milj. eiro jeb 24,1%;
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 39,9 milj. eiro jeb 40,4%;
- dzīvu dzīvnieku; dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 33,8 milj. eiro jeb 69,6%;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 10,2 milj. eiro jeb 7,9%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu:
- minerālproduktu imports lielāks par 492,4 milj. eiro jeb 3,3 reizes;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 105,9 milj. eiro jeb 34,3%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 54 milj. eiro jeb 31,8%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 219,5 milj. eiro jeb 59,1%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 47 milj. eiro jeb 47%.
Augustā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20,9% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11%), Vācija (6,8%) un Somija (6,3%).
Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (25,4% no importa kopapjoma), Igaunija (13,4%), Krievijas Federācija (9%) un Polija un Vācija (8,8%).
2022. gada augustā salīdzinājumā ar 2021. gada augustu Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 6,7 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 12,4 procentpunktiem.
NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,9 procentpunktiem, bet importā – par 1,1 procentpunktu.
2022. gada augustā salīdzinājumā ar 2022. gada jūliju eksports uz Ukrainu samazinājās par 3,9 miljoniem eiro jeb 10,2%. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta kritums par 6,1 miljoniem eiro jeb 27,5%. Eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 5,5 miljoniem eiro jeb 5,4%, ko lielākoties ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta kritums par 7 miljoniem eiro jeb 35,6%. Eksports uz Baltkrieviju pieauga par 2,5 miljoniem eiro jeb 23,7%.
2022. gada augustā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, imports no Ukrainas pieauga par 8,1 miljoniem eiro jeb 37,2%. To ietekmēja augu valsts produktu importa pieaugums par 5,6 miljoniem eiro jeb 7,5 reizes. Imports no Krievijas Federācijas palielinājās par 68,5 miljoniem eiro jeb 44,4%, ko galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa pieaugums par 68,2 miljoniem eiro jeb 58,9%. Imports no Baltkrievijas pieauga par 2,6 miljoniem eiro jeb 28%.
2022. gada augustā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 118 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 44 valstīm.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022. gada augustā salīdzinājumā ar 2021. gada augustu visvairāk ietekmēja elektroenerģijas un dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums attiecīgi par 88,1 miljoniem eiro un 77,9 miljoniem eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 63,6 miljoniem eiro jeb 43,5%.
Eļļas augu sēklu un augļu eksporta kāpumu 2022. gada augustā salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš visvairāk ietekmēja rapšu vai ripšu sēklu eksporta pieaugums par 71,5 miljoniem eiro.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022. gada augustā salīdzinājumā ar 2021. gada augustu visvairāk ietekmēja elektroenerģijas un dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums attiecīgi par 197,1 miljoniem eiro un 193,5 miljoniem eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles imports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu importam par 39,9 miljoniem eiro jeb 84,9%.
