ĪSUMĀ:
- Augustā lēnākā apgrozījuma gada izaugsme nepilnu divu gadu laikā;
- Lielākais samazinājums kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā;
- Mēneša griezumā mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums samazinājās par 1,2%;
- Ekonomisti: Izaugsme būtiski lēnāka; pircēji silto laiku izvēlējās pavadīt ārpus veikala;
- Turpmākajos mēnešos gaidāms straujāks mazumtirdzniecības kāpums.
Augustā bijusi zemākā apgrozījuma gada izaugsme šogad, liecina dati par mazumtirdzniecība apgrozījumu šogad. CSP dati liecina arī, ka tā ir lēnākā mazumtirdzniecības gada izaugsme nepilnu divu gadu laikā – iepriekš salīdzinoši mazs apgrozījuma gada pieaugums fiksēts 2016.gada oktobrī, kad šis rādītājs bija 0,3%.
Lielākais kritums kultūras precēm
CSP dati liecina, ka pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, palielinājās par 2,8%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 0,5%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība – par 0,8%.
Salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 10,3%), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 6,3%), kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 4,3%). Lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 13,8%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 9,5%), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 15,2%).
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 6,1%.
Mēneša griezumā samazinājums par 1,2%
Šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 1,2%.
Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 0,1%, nepārtikas preču pārdošanas apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecība saruka par 4,6%.
Apgrozījums krities apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 4,1%), kā arī kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (par 2,5%).
Apgrozījums pieaudzis mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 6,2%), kā arī mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod nepārtikas preces (par 2,3%).
2018.gada augustā salīdzinājumā ar jūliju mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, pieauga par 1,3%.
Ekonomisti: Siltais laiks vairāk pavadīts ārpus veikaliem
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka ļoti mazo mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu augustā gada griezumā daļēji izskaidro bāzes efekts.
"Taču, pārskatot datu atšifrējumu pa segmentiem, gribas izsaukties, ka augustā Latvijas iedzīvotāji laikam beidzot noticēja vasarai un pakļāva dienaskārtību dzīves baudīšanai dabā," vērtēja ekonomists.
Arī "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece atzīmē, ka mazumtirdzniecības gada izaugsme augustā bija būtiski lēnāka nekā gada pirmajos septiņos mēnešos, kad nozare pārdošanas apjomus kāpināja par vidēji 5,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Augustā lēnāk auga gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan arī auto degvielas pārdošanas apjomi. Tas liecina, ka pircēju aktivitāte ir noplakusi.
"Iespējams, ka iedzīvotāji vasaras nogali izvēlējās baudīt ārpus veikalu telpām, dodot lielāku priekšroku pakalpojumiem, un kāds varbūt arī atlika daļu pirkumu jaunu tirdzniecības centru atvēršanas gaidās," pieļāva "Swedbank" ekonomiste.
Augusta beigās savas durvis pircējiem vēra "IKEA". "Septembra dati rādīs, vai pārpildītā milzīgā "IKEA" stāvvieta atspoguļosies arī būtiskā visas nozares pārdošanas apjomu kāpumā, vai arī jaunatnācējs būs aizvilinājis pircējus no citiem veikaliem," piebilda Buceniece.
Turpmāk gaidāms straujāks tirdzniecības kāpums
Pēc Strautiņa domām, turpmākajos mēnešos noteikti var sagaidīt straujāku tirdzniecības kāpumu – tā liek domāt ekonomiskā situācija. "Algu fonds šogad aug apmēram par 10%, bet “uz rokas” saņemtā summa pat vēl vairāk, pateicoties nodokļu samazināšanai."
Līdzīgu viedokli pauž "Swedbank" ekonomiste: noturīgam palēninājumam tuvākajā laikā īsti nav pamata. "Protams, iedzīvotāju skaits un attiecīgi potenciālo pircēju skaits turpina sarukt, tomēr šis faktors nav unikāls augustam. Turklāt esošo pircēju pirktspēja uzlabojas."
Pēc Strautiņa teiktā, mazumtirdzniecības kāpumu veicinās arī notikumi pašā nozarē – "IKEA" darba uzsākšana Latvijā, plānotā tirdzniecības centra "Acropolis" atvēršana gada sākumā, tirdzniecības centra "Alfa" paplašinājumu atklāšana 2019.gada vasarā.
"Šīs investīcijas varbūt mazāk veicinās jaunu produktu veidu pieejamību, taču ar patērētāju papildu entuziasmu noteikti var rēķināties.
Tālākā nākotnē tirdzniecības platību būvēšana piebremzēsies, kā rāda būvatļauju dati, kuros galvenais uzsvars ir mājokļi, biroji, rūpniecības un loģistikas ēkas," atzīmēja Strautiņš.
Kopš krīzes Latvijas ekonomikas temperatūru galvenokārt veidojis eksporta kāpums apvienojumā ar patērētāju un investoru piesardzību. "Nav gaidāms milzīgs patēriņa bums, taču proporcijas plūstoši mainīsies," piebilda ekonomists.
