Elektroniskās komunikācijas sistēmu tostarp "Wi-Fi" rūteru ražotājs "Mikrotīkls" plašākai sabiedrībai kļuva zināms pirms 13 gadiem kā sakaru sistēmu atjaunotājs sabombardētajā Bagdādē. Tolaik firmas līdzīpašnieki amerikānis Džons Tulijs un latvietis Arnis Riekstiņš no medijiem vairījās mazāk nekā patlaban.
Pērnā gada nogalē Latviju saviļņoja ziņa, ka uzņēmums atvēlēja miljonu eiro lielu ziedojumus Bērnu slimnīcai. Tāpat arī līdzekļi tiek ieguldīti vēsturisko VEF ēku atjaunošanā.
„Mikrotīkls” pērn apgrozījis 202 miljonus eiro, kas ir uz pusi vairāk nekā 2014.gadā. Ar peļnu 61 miljons eiro tas turpina demonstrēt apskaužamu 30% rentabilitāti jau vairākus gadus no vietas.
Latvijas elektronikas un elektrotehnikas asociācijas „LETERA” vadītājs Normunds Bergs „Mikrotīklu” uzskata par veiksmīgu, taču ne unikālu uzņēmumu. Tā panākumu pamatā ir personīgais produkts – rūteri, ko var uzticēt ražot apakšuzņēmējiem un paši nodarboties pārsvarā ar jaunu tehnoloģiju izstrādi un tirdzniecību, nosmeļot krējumu. Pēc līdzīga principa darbojas, piemēram, „Apple”.
„"Mikrotīklam" arī miljards nebūtu nekas neiespējams, ja jums ir savs produkts, tas ļoti labi mērogojas pasaulē,” norāda Bergs.
Elektronikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares pēdējos gados uzrāda vērā ņemamu pieaugumu – pārdesmit procentu robežās, atšķirībā no Latvijai tadicionālās kokrūpniecības, pārtikas un lauksaimniecības, kas ir uz stagnācija robežas, tomēr arvien sagādā lielākos ienākumus.
„Pagaidām par strauju eksporta struktūras maiņu nevaram runāt,” uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”).
Valsts sakās dzirdam plaukstošo nozaru aicinājumus parūpēties par nākotnes kadriem, mudinot jauniešus studēt eksaktās zinātnes. Universitātēs jau palielināts attiecīgo budžeta vietu skaits, taču, kamēr skolās nepieaugs fizikas un matemātika pratība, par kuras zemo līmeni liecināja šī gada piloteksāmeni, daudzi topošie veiksmes stāsti iznīkst vai aizceļo uz ārvalstīm. Vienlaikus Latvijā netrūkst labi apmaksātu darbavietu gudriem inženieriem. „Mikrotīkls” nav vienīgais, kas tādas var sagādāt.
„Tā ir rozīne uz kūkas. Latvijā ir arī citi ne mazāk veiksmīgi uzņēmumi,” saka DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Latvijas Televīzijas „Panorāma” jau stāstīja par optiskās šķiedras ražotājiem Līvanos, kas arī uzrāda miljonu apgrozījumu un 30 % rentabilitāti. Latvijā var atrast līdzīgus desmitus uzņēmumu, kas nežilbina ar lieliem apgrozījumiem vai peļņām, taču ar efektivitāti gan.
Tikko izziņota jauna augsto tehnoloģiju parka būvniecība pie Rīgas lidostas. Līdz ar to, ja tiks atrisināt kadru un atsevišķos gadījumos arī labvēlīgāku nodokļu režīma jautājums, tad „Mikrotīklam” vispelnošāko uzņēmumu topā rastos konkurenti no augstas pievienotās vērtības produktu grupas, bet nevis tikai no bankām vai energomonopolistiem.
