No nākamā gada 1. janvāra spēkā stāsies pirms vairākiem gadiem apstiprinātās transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes pēc 2008. gada 31. decembra reģistrētajiem spēkratiem. Nodoklis tiks rēķināts, ņemot vērā CO2 izmešu daudzumu uz vienu kilometru. Nodokļa likme var sasniegt pat 756 eiro, turklāt par automašīnām ar lielu motora tilpumu vēl būs jāmaksā papildu nodoklis.
Autotirgotājus pārstāvošās Latvijas Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš stāsta, ka “ir daļa tādu, kuriem nodoklis kļūs mazāks, un ir daļa tādu, kuriem tas kļūs lielāks. Vai tie, kuriem nodoklis būtiski pieaugs, plāno atbrīvoties no esošās automašīnas un iegādāties jaunu, kurai nodokļa slogs ir mazāks, pagaidām ir grūti teikt.”
Lai arī par plānotajām nodokļa izmaiņām ir zināms jau vairākus gadus, tās nav atstājušas būtisku iespaidu uz automašīnu tirgu. Jaunu vieglo automašīnu tirgus apjoms šā gada pirmajā pusē ir pieaudzis par 7%, kamēr lietoto spēkratu tirgus sarucis par 6%.
„Izmaiņas skar tikai tos, kam uz 2017. gada 1. janvāri jau bija Latvijā reģistrēti automobiļi, kas nav jaunāki par 2009. gadu. Tas jau vairs nav ļoti jauns, tie būs jau desmit gadus veci aparāti, par kuriem arī sāks rēķināt nodokli pēc CO2 emisijām,” norāda Rūtiņš.
Latvijas Auto asociācijas dati liecina, ka lauvas tiesa Latvijā ievesto lietoto automašīnu ir aprīkotas ar dīzeļdzinējiem. Rietumeiropā tie zaudē popularitāti, taču Latvijā ievesto lietoto ar dīzeļdzinējiem aprīkoto automašīnu īpatsvars pārsniedz 80%.
„Dīzelis joprojām ir ļoti noturīgās pozīcijās Latvijā, te fundamentāli nekas nemainās. Latvija nekādi neietekmējas no Rietumeiropas „dīzeļu baniem”, jo skaidrs, ka pret tiem nobraukumiem, kas ir Latvijā, tā ir gana izdevīga alternatīva cenas ziņā,” secina Rūtiņš.
„Dīzeļu” popularitāte lietoto automašīnu pircēju vidū ir viens no iemesliem, kādēļ arī vides aktīvisti un par vides aizsardzību atbildīgās amatpersonas uz Rietumeiropas valstu centieniem ierobežot dīzeļdzinēju izmantošanu raugās ar dalītām jūtām.
„Mums ir vienas no zemākajām algām un viena no zemākajām pirktspējām. Skaidrs, ka, ja Vācijā vairs nevarēs lietot „dīzeli”, viņš nāks uz šejieni,” atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
Šoruden viņš pieļāva iespēju, ka nodokļus lietotām un videi nedraudzīgām automašīnām nāksies celt arī turpmāk, taču, lai veicinātu autoparka atjaunošanu un videi draudzīgāku spēkratu izmantošanu, ar to nepietiks.
„Tam ir jābūt tādam kompleksam risinājumam, lai tas nenāktu par ļaunu Latvijas iedzīvotājiem. Mums ir jāparedz kompensācijas mehānismi, lai cilvēks varētu izvēlēties jaunu automašīnu ar mazākiem izmešiem, nevis pirkt to veco „dīzeli”,” spriež Eglīts.
Latvijas Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš zina stāstīt, ka šogad Latvijā reģistrēto hibrīdautomašīnu kopējais skaits varētu sasniegt aptuveni pustūkstoti, taču priekšroka arvien tiek dota fosilajai degvielai.
„Jauno automobiļu tirgū „dīzelis” jau vairākus gadus ir salīdzinoši vienādā pozīcijā ar benzīna motoriem. Neliela daļa ir lādējami hibrīdi un elektromobiļi, kas gan nav nekas daudz. Bet jauno automašīnu tirgū „dīzeļi” un benzīns ir apmēram uz pusi. Bet samazinājums „dīzelim” ne tuvu nav tik dramatisks kā vecajās Eiropas valstīs, kur visādi aizliegumi plāno stāties spēkā,” atklāj Rūtiņš.
To, ka Rietumeiropā valdošās tendences vēl nav nonākušas līdz Latvijai, apliecina arī aptauja, kas šogad veikta pēc „SEB Līzings” pasūtījuma. Tajā vairāk nekā trešdaļa jeb 35% respondentu atzinuši, ka, iegādājoties automašīnu, priekšroku dotu spēkratam ar dīzeļdzinēju.
