Dienas ziņas

Atklāj izstādi "Lielziedu īrisi 2018"

Dienas ziņas

Platonē iegruvis artēziskais urbums

Ēku atjaunošanai jāmeklē jauns finansējums

Augot būvniecības izmaksām, namus atjaunos mazāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Līdz ar būvniecības izmaksu pieaugumu mazāk būs ēku, ko izdosies atjaunot šajā plānošanas periodā, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Bet attiecībā uz nākamo plānošanas periodu pastāv bažas, ka Eiropas finansējums varētu pat sarukt. Tāpēc vienlaikus ar ikgadējo renovēto ēku vērtēšanu izveidotā konkursa žūrija pievērš uzmanību arī iespējamajiem ēku renovācijas līdzfinansēšanas instrumentiem pēc 2021.gada.

Šī piecu stāvu dzīvojamā ēka ekspluatācijā nodota pirms nu jau gandrīz 50 gadiem, 1970.gadā. Pirms dažiem gadiem tai veikta renovācija, fasādes siltināšana, logu nomaiņa, siltummezgla un apkures sistēmas renovācija, kā arī dažādi remontdarbi, ko šobrīd vērtē konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā” komisija.

Līdz šim pusi no ēku renovācijas izmaksām izdevies piesaistīt no ERAF līdzekļiem, un šādus projektus pēdējā laikā veic arvien vairāk, bet pieejamā finansējuma līdz termiņa beigām varētu arī nepietikt, šajā plānošanas periodā saņemto naudu būs atļauts izmantot divus gadus ilgāk, līdz 2022. gadam, jo finansējuma apguve sākās vēlāk, nekā plānots. Jaunais plānošanas periods sāksies 2021.gadā, bet par to, cik liels finansējums tajā būs pieejams ēku renovācijai, gan skaidrības vēl nav.

“Visticamāk, ka pieejamā granta intensitāte varētu samazināties, es vēl 100% negribu teikt, ka samazināsies, tāpēc, ka Eiropas Komisijas (EK) mērķis ir likt mums vairāk virzīties prom no grantu programmām,” saka Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas finanšu instrumentu nodaļas vadītāja Līva Immermane.

Ja instrumenti, kā līdzfinansēt ēku renovāciju, netiks atrasti, samazināta Eiropas līdzfinansējuma gadījumā iedzīvotājiem par ēku renovāciju būs jāmaksā vairāk, bet EM cer rast risinājumus, kā daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā saglabāt līdzvērtīgus nosacījumus. “It kā ekonomiski izdevīgākais modelis būtu, ja iedzīvotāji krātu savu naudu, bet tas ir ļoti ilga laika periodā. Ja mums nav papildu atbalsta, tas notiek ļoti ilgos periodos un ļoti gausi. Tas, ka mums ir nosacījumi pret Eiropu iekrājuma ziņā, nu, ar pašu uzkrājumiem mēs to nevaram realizēt,” sacīja “Altum” Energoefektivitātes kompetences centra vadītājs Mārtiņš Upītis.

Ir vairāki veidi, kā pašvaldības var atbalstīt ēku renovāciju, piemēram, tehniskajā dokumentācijā, arī atbalstīt ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, kas renovētajām ēkām, piemēram, Rēzeknē un Rīgā, šobrīd samazināts par 90%. Pēdējā laikā augušas būvniecības izmaksas, kas ietekmē jau šajā plānošanas periodā pieejamā finansējuma apguvi. “To mēs redzam atsevišķās pozīcijās, kas ir vairāk saistītas ar ēkas fasādi, ir situācija, ka šobrīd materiālus būvniekiem ir grūti iegūt, tur ir vajadzīgs rezervācijas laiks, līdz ar ko termiņi pagarināsies būvniecībai, un arī cena ir kāpusi nedaudz uz augšu,” norādīja Upītis.

“Sākotnēji šajā programmā bija plānots atjaunot apmēram 1000 ēku, bet, ņemot vērā būvniecības cenu kāpumu, šajā plānošanas periodā ar pieejamo naudu varēs atjaunot aptuveni 800 ēku,” saka Immermane.

Šobrīd tendence ēku renovācijā esot pozitīva, un ēkas tiek atjaunotas arvien vairāk, bet to lemt darīt var tikai ēku iedzīvotāji, uz kuru pleciem gulstas liela daļa no šādu atjaunošanas darbu izmaksām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti