Kopumā līdz 2020. gadam māju energoefektivitātes projektiem būs pieejams līdzfinansējumus 156 miljonu eiro apmērā. No 20 000 mājām nauda pietikšot nedaudz vairāk kā tūkstotim. Proti, tiem, kas rīkosies pirmie.
„Kurzemē Liepāja ir visaktīvākā - procesā 38 mājas,”
saka ALTUM Kurzemes reģiona vadītāja Ilze Grundmane. “Tas skaidrojams arī ar vislielāko iedzīvotāju skaitu. Viena māja jau pat ir pabeigta. Talsos ir viena procesā un viena pabeigta. Tas ir Mundigciemā. Ventspilī šobrīd nav neviena projekta, kaut gan tur iepriekšējā periodā daudz izdarīts. Saldū astoņi projekti, bet Kuldīgā viens,” stāsta Grundmane.
Pirmos pieteikumus ALTUM sāka saņemt 2017. gadā. Grundmane spriež, ka process ir darbietilpīgs un cilvēkiem pašiem, pirmkārt, ir jāsaprot, kādas ir viņu vēlmes. Tieši nespēja vienoties bieži vien ir lielākais klupšanas akmens.
Šajā plānošanas periodā ir zināmas bažas par būvniecības gaitu, to akcentē Saldus pārstāve Aina Lūsēna. Viņa ir valdes priekšsēdētāja ne vienai vien apsaimniekošanas biedrībai.
„Būs grūti ar celtniekiem. Viņiem taču trīs gadus nebija ko darīt Latvijā.
Tagad ir ļoti daudz to apstiprināto projektu. Esmu runājusi ar būvniekiem, ir problēmas ar būvniekiem. Daudzi ir aizbraukuši uz ārzemēm. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, izmaksas ir lielākas. Būvmateriāli ir lielāki, būvniecībā algas cēlušās,” saka Lūsēna.
Daudzdzīvokļu māja, kurā dzīvo Lūsēna, pagājušā plānošanas periodā saņēma 60% atbalstu, un tas ir vairāk nekā pašlaik. Līdz šim renovētas četras mājas, trīs uzsāktas un divām gaidāmi iepirkumi. Neraugoties uz pārmaiņām, daudzi māju īpašnieki ir aktīvi un spēj vienoties par māju renovāciju. Tagad gan process ir sarežģītāks.
„Arī toreiz man likās, ka ir grūti un sarežģīti, bet, ja es salīdzinu ar šo periodu, tad tie ir ziediņi.
Ir mainījušies būvnormatīvi, tas saistīts ar “Maxima” notikumiem – visur sāk stingrāk skatīties.
Projektam ir jābūt ļoti labi izstrādātam. Labi, ka ALTUM ir atsaucīgs,” saka Lūsēna.
Saldus namu pārvaldes apsaimniekošanā ir 120 mājas. Iepriekšējā plānošanas periodā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārvaldītas programmas laikā tika renovētas 13 mājas. Šobrīd klājas grūtāk.
„Sasaucot māju sapulces, cilvēki nepiekrīt,” atzīst valdes priekšsēdētājs Petrs Brazdausks. “Vecāka gadagājuma cilvēki, kuri nekas nav ņēmuši kredītu, to nevēlas darīt. Šobrīd izskatās, ka varēsim renovēt astoņas mājas. Dzirnavu ielā 11 jau zināms uzvarētājs un uzsākti būvdarbi,” viņš norāda.
Brazdausks stāsta, ka daudzu māju īpašnieki izvēlas mājas renovēt pakāpeniski, taču skaidrs, ka šāda atjaunošana prasīs ilgus jo ilgus gadus.
Viņš norāda - lai arī kredīts ir jāmaksā vairāk nekā desmit gadus, taupīgākie un ne pārāk lielu siltumu mīlošie no ēku energoefektivitātes projektiem ir vislielākie ieguvēji un neko ikdienā nepārmaksā, drīzāk ietaupa.
