Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas nodaļas vadītāja Gunita Šķupele pastāstīja par šajā nedēļā atklāto bakteriālās iedegas perēkli kādā komercdārzā Ziemeļkurzemē, kur līdz šim slimība nav bijusi.
Šajā saimniecībā inficētas bumbieres, kuras līdz ar vairākiem līdzās esošiem kokiem saimniekiem būs jāizzāģē un jāsadedzina. Kopumā šogad slimība atklāta 20 paraugos, un šis ir ceturtais gadījums, kad slimība atklāta jaunā vietā.
"Situācija ir tāda, ka tiek atklāts pagājušo gadu perēkļu buferzonā, ar izņēmumu šajos četros gadījumos, kad atklāts jaunās vietās. Te diemžēl mums ir ļoti grūti noteikt, kā tas gadījies, jo koki ir aptuveni 18–20 gadus veci, līdz ar to ir ļoti grūti pateikt. Saimnieki arī paši brīnās, kā tas varēja gadīties," sacīja Šķupele.
Bakteriālās iedegas uzliesmojums Latvijā ilgst jau kopš 2017. gada. Visvairāk slimība konstatēta tieši bumbierēm, un biežāka izplatība pēdējos trīs gados bijusi komercdārzos, secinājusi Šķupele.
Arī Dārzkopības institūta dārzos Dobeles novadā divus gadus pēc kārtas bija slimības perēklis ābelēs, bet šajā gadā ņemtie paraugi ir bez slimības pazīmēm.
Pieredzē vairāk dalījās institūta Dārzu daļas vadītāja Baiba Skrebele: "Ja es nemaldos, mēs sešas ābeles iznīcinājām." Viņa norādīja, ka tas dārziem ir bijis zaudējums. Tāpat Skrebele skaidroja, ka reizēm ar aci nav iespējams saredzēt slimību un tā atklājas vien paraugos.
Viņa arī norādīja, ka darbs dārzos norit ļoti piesardzīgi, darbinieki dezinficē instrumentus teju pēc katras ābeles, jo ļoti viegli ar šķērēm pārnest uz citu koku.
"Maksimāli darām visu, cik varam darīt. Tajā pašā laikā blakus var būt aizaudzis dārzs ar vecām ābelēm, ar vecām bumbierēm, kur tas perēklis dzīvo un izplatās, un tiek arī mūsu dārzā," sacīja Skrebele.
Bažas par nelāgu scenāriju
Savukārt Stādu audzētāju biedrības pārstāvis Andrejs Vītoliņš norādīja – lai arī audzētāju vidū nav panikas par bakteriālo iedegu, tomēr ir bažas par scenāriju, kurā, slimībai izplatoties visā Latvijā, valsts varētu zaudēt aizsardzības zonas statusu, kas pagaidām ļauj saglabāt konkurētspēju.
"Mums šobrīd, esot šajā aizsargzonas statusā, ir vienkāršāk un vieglāk eksportēt augus uz tuvākajām kaimiņvalstīm, un mēs to arī darām," sacīja Vītoliņš, paskaidrojot – ja statuss tiks zaudēts, eksportu ierobežos, un šobrīd pandēmijas apstākļos tas var nospēlēt negatīvu lomu.
Pateicoties siltajam laikam, šogad bakteriālās iedegas pirmie gadījumi atklāti jau jūlija sākumā, kas ir vairākas nedēļas agrāk nekā citus gadus. Tāpat šajā gadā dienests saņēmis vairāk ziņojumu no pašiem audzētājiem.
Latvijas Radio atgādināja, ka bakteriālās iedegas simptomi ir pamanāmi, jo slimo koku jaunie dzinumi kļūst brūni un, lapām nenobirstot, zaru gali veido āķa formu.
