Šonedēļ izskanēja ziņa, ka darba devēji Igaunijā organizējuši speciālu avioreisu no Ukrainas, lai atgādātu 170 darbiniekus dažādās jomās, ieskaitot sezonas darbos lauksaimniecībā.
Par darbaroku trūkumu ik gadu daudz runā lauksaimnieki un viņus pārstāvošās organizācijas Latvijā. Arī Covid-19 izplatības laikā tiekot domāts par viesstrādnieku piesaisti, ievērojot 14 dienu pašizolācijas nosacījumus.
"Jā, ir bijusi saruna ar atsevišķiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas ir runājuši par autobusu reisiem. Man grūti pateikt, vai tas ir noticis, jo par to skaļi nerunā. Tajā pašā laikā mums nav iebildumu, ka tūristi no Rietumeiropas Rīgas centrā sūc aliņu, jo, redz, viņi atved naudiņu. Bet, ja saimniecības atved ukraiņus, kas ar savu darbu arī ražo naudiņu ekonomikai, nez kāpēc par to neesam priecīgi, vismaz viena sabiedrības daļa," sacīja biedrības ''Zemnieku saeima'' valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Problēmas ar ražas novākšanu ieskicēja arī Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte, kura uzsvēra, ka šogad dažādu augļu un dārzeņu ražas ir un būs labas, taču ar to novākšanu ir problēmas darbaspēka trūkuma dēļ. Ir zināms par vairākiem gadījumiem, kad, piemēram, daļa zemeņu palikušas nenolasītas.
Covid-19 laika notikumi gan esot uzlabojuši vietējā darbaspēka piesaisti, taču nepietiekami.
"Pagājušajā gadā ar uguni nevarēja sameklēt, šogad ir drusciņ vairāk. Bet arī no tiem, kuri pēc mūsu aicinājumiem piesakās, pēc tam, kad jānāk strādāt, daudzi atkrīt. Ja strādāt paliek puse, tas ir labi, atkrīt pat vairāk. Savukārt viesstrādnieki no ārzemēm parasti ir 25-30% no vajadzīgā strādnieku skaita, un ar viņiem var rēķināties, jo viņi atbrauc uz sezonu, strādā, var rēķināties, ka viņi lasīs ogas," uzsvēra Rudzāte.
Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija atbildē lauksaimnieku organizācijām uzsvēra, ka izprot viesstrādnieku trūkuma problēmu, taču mudināja primāri izmantot vietējo darbaspēku, jo bezdarbs aug. Vienlaikus no 60 līdz 120 dienām pagarināts termiņš, kurā cilvēks, saglabājot bezdarbnieka statusu, var līdz pat četriem mēnešiem kļūt par sezonas darbinieku laukos. Tomēr tas atduras pret to, ka darbs ir smags un daudzi vietējie pārtrauc šo rosību, vēlreiz atgādināja Rudzāte.
"Es taču nemūžam neuzņemtos maksāt, ja man viņus nevajadzētu. Saprotiet, kaut kur šajā jomā neviens nav padomājis, kāpēc uzņēmējs gatavs maksāt līdz pat 150 eiro par katra iebraukušā darbinieka vīzu un citiem izdevumiem, ja varētu šo summu pārdalīt vietējiem lasītājiem? Tātad, ja mēs tomēr to darām, tad kaut kas ir apakšā," pauda Rudzāte.
Vienlaikus tiek meklētas arī papildu iespējas vietējo darba roku pievilināšanai. Piemēram, Lauku atbalsta dienestā izveidota ērta nostrādāto stundu uzskaites sistēma par cilvēkiem, kuri piepelnās ražas novākšanā. Šādi nopelnītajam ir samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attiecīgi daudzi cilvēki atvaļinājumos izvēlas piestrādāt un piepelnīties. Tomēr Nodarbinātības valsts aģentūrā aizvien reģistrēti vairāki simti neaizpildītu darbavietu lauksaimniecības nozarē.
