Ceļa malās veldrē sagāztā labība joprojām daudzviet atgādina par jūlija sākuma lietavām un stipro vēju. Laika apstākļiem nespēja turēties pretim pat izturīgākās un zemākās šķirnes.
Vislielākais posts tika nodarīts sējumiem Zemgalē, Lietuvas pierobežā un dažos reģionos Kurzemē. Dažās saimniecībās veldre zemē noguldīja gandrīz visus laukus. Saimniecības “Lazdiņi” īpašnieks Juris Lazdiņš aizveda pie lauka netālu no Dobeles, kur veldrē ir 90% labības. Šajā laukā kulšana būs lēnāka, taču ir cerības, ka graudus varēs novākt un nodot pārtikai.
"Process būs daudz lēnāks, un būs jāseko līdzi laika apstākļiem. Un tad jāskatās, kas notiek ar graudu kvalitāti," stāstīja Lazdiņš.
Ja laiks saglabāsies silts un saulains, tad graudu kvalitāti tas būtiski neietekmēs. Šādos laukos parasti gan ražība ir par 15% līdz 20% mazāka, taču Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis prognozē, ka kopējo ražu veldre būtiski neietekmēs.
"Kopumā valstī raža īpaši necietīs. Būs laba raža, ja visi laika apstākļi būs labvēlīgi. Protams, ka tajās saimniecībās, kur veldre ir liela, būs zaudējumi," komentēja Balodis.
Apdrošināšanas kompānijā BTA, kas apdrošina laukus pret dabas stihijām, līdz šim saņēmusi 185 pieteikumus. Līdz šim izmaksāta atlīdzība ir aptuveni 800 000 eiro. Zaudējumu novērtēšana turpinās, informēja kompānijā, un arī pieteikumi nāk klāt. Tiek prognozēts, ka kopumā lietavu dēļ varētu būt nopostīti sējumi aptuveni pusotra miljona eiro apmērā.
Lazdiņu saimniecībā patlaban notiek rapša kulšana. Pirmajos divos laukos bija cerēts uz labāku ražu. Tos nedaudz nopostīja pavasara salnas, tagad galvenais esot nenokavēt īsto brīdi, lai nav jātērē energoresursi graudu žāvēšanai.
"Kaltēšanas procesā mēs lietojam elektrību un gāzi. Tas ir ļoti dārgi. Ja uzķer īsto brīdi, tad var labi ieekonomēt," skaidroja saimnieks.
Ar speciālu aparātu tiek izmērīts mitruma līmenis graudos. Tas ir labs – 8,6%. Rapša graudi ir labi nogatavojušies un sausi. Ir īstais brīdis kulšanai.