Dienas ziņas

RPIVA Kuldīgas filiāles studentu sapulce

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Aug uzņēmēju interese par Latgales SEZ

Aug uzņēmēju interese par Latgales SEZ

Lai arī sākotnēji interese par iestāšanos Latgales speciālo ekonomisko zonu (SEZ) nebija liela, tagad jau var runāt par rezultātiem – gandrīz desmit uzņēmēji izstrādā investīciju plānu un drīzumā kļūs par pirmajiem ekonomiskās zonas dalībniekiem. Nupat speciālisti tikās ar Kārsavas novada uzņēmējiem.

Viens no viņiem ir Andris Ļubka, kurš Kārsavas novada Mežvidos saimnieko jau 35 gadus. Zemnieku saimniecības “Lūsēni” darbība vērsta trīs virzienos: lauksaimniecība, mežistrāde un kokapstrāde. Kokapstrāde ir galvenais peļņas avots, mēnesī saražojot ap 800 kubikmetriem gatavās produkcijas: logu brusas, sagataves un mēbeļu plātnes, kā arī ap 200 tonnām brikešu.

Ļubka jau tagad apsver iespēju pievienoties Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai.

"Gribas pēc iespējas vairāk ieguldīt, un mums tomēr tā būs atslodze. Es domāju, ka jaunnedēļ mēs uzreiz pildām attiecīgos dokumentus, kas jau ir saistīti ar iestāšanos. Mēs obligāti iestāsimies," norāda Ļubka.

Kopumā Kārsavas novadā darbojas 400 uzņēmumi, tostarp biedrības un juridiskas personas. Visplašāk pārstāvētās nozares ir lauksaimniecība un kokapstrāde.

Uz informatīvo semināru par Latgales speciālo ekonomisko zonu ieradās vien mazliet vairāk kā desmit uzņēmēji. Starp tiem arī vairāki jau novērtējuši zonas priekšrocības.

"Es dzirdēju, ka maiznīcas arī var iekļaut. Tas [labi], ka nav noteikta tā lielā summa, kā sākumā runā, ka miljonos vajag, ka viņi sāk aiziet jau tūkstošos," norāda Malnavas "Dzīļu" maiznīcas saimniece Aina Barsukova.

Kārsavas novads ir viens no mazākajiem reģionā, tāpēc jebkurš finansiāls atbalsts uzņēmumu attīstībai šeit ir būtisks. "Tas ir pareizs virziens, kurā virzās arī valsts un valsts likumdošana, šādas zonas veidojot Latgalē. Latgalē arī tīri ģeogrāfisku apstākļu dēļ potenciāls uzņēmējdarbībai ir mazāks kā Pierīgai," saka Kārsavas novada domes izpilddirektors Toms Vorkalis.

Pirmo Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības mēnesi speciālisti vērtē atzinīgi, jo mērķis: raisīt uzņēmējiem lielāku ieinteresētību rūpēties par uzņēmumu un kopējo reģiona ekonomisko izaugsmi – sasniegts. "Šobrīd ir apzināti varbūt kādi 10 uzņēmēji, kuriem interese ir paliela, un viņi šobrīd gatavo investīciju plānus, gatavo biznesa plānus. (..) Ir tekstils, metālapstrāde, kokapstrāde, pārtikas ražošana – tās ir četras attīstītākās," saka Latgales Uzņēmējdarbības centra vadītājs Vladislavs Stankevičs.

Semināri par Latgales speciālo ekonomisko zonu šomēnes būs vēl Rugājos, Rēzeknē un Viļānos. Bet jau 5. februārī gaidāmas individuālas tikšanās par turpmāko rīcības plānu ar tiem uzņēmējiem, kuri pieņems lēmumu zonā iestāties. Speciālisti cer, ka pirmie veiksmīgie piemēri sev sekot mudinās arī citus reģiona uzņēmumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti