Panorāma

Kāds līdz šim bijis ceļš uz eiro?

Panorāma

Muzejā izveidota porcelāna leļļu izstāde

Ārvalstnieku interese par īpašumiem piejūrā aug

Aug kaimiņu interese par īpašumiem piejūrā

Intereses par nekustamajiem īpašumiem piejūras zonā no citu valstu iedzīvotājiem nekad nav trūcis gan Jūrmalā vai Saulkrastos, gan citviet piejūrā. Arī Kurzemes jūrmalā privātmājas un zemes tieši pie jūras jau gandrīz izpirktas, un tagad pieprasīti arī dzīvokļi pilsētās.

Saskaņā ar pašvaldības datiem, apmēram 500 dzīvokļu un simt cita veida nekustamie īpašumi Liepājā patlaban pieder ārvalstu pilsoņiem. Pašvaldības vērtējumā – salīdzinoši pret kopumā vairāk nekā 32 tūkstošiem īpašumu, tā nav liela daļa. Un arī dzīvokļu īre kā bizness ārvalstniekus pilsētā īsti neinteresējot.

Liepājas Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis norādīja, ka īres tirgus Liepājā ir pietiekami piesātināts, jo proporcionāli iedzīvotāju skaitam ir salīdzinoši daudz dzīvojamās platības. "Tāpēc par lielu biznesu to nevar uzskatīt un tas ieguldījums neatsver sevi. Cik zinu, tad tuvāk Lietuvas piekrastei, tur gan lietuvieši iegādājas un būvē vasaras mājas, jo viņiem ir tikai Palanga ar pieeju pie jūras, bet viņi vēlas iegūt plašāku teritoriju,” skaidroja Egmanis.

Pretēji pašvaldībai, tūrisma pārstāvji un mākleri, kas ikdienā palīdz kārtot nekustamā īpašuma darījumus, runā par citām tendencēm. Ārvalstu, īpaši Lietuvas, iedzīvotāju interese par dažādiem nekustamajiem īpašumiem Liepājā un citās piejūras pilsētās vērojama jau kopš padomju gadiem. Krīzes laikā tā mazinājusies, bet nu sāk atkal augt.

Liepāja ir iecienīts galamērķis gan ceļotājiem no Vācijas un Skandināvijas, gan Lietuvas un Krievijas. Turklāt pēdējos gados augusi tieši lietuviešu interese. Un, lai gan statistika par to nav apkopota, arvien biežāk lietuvieši un krievi pērk īpašumus Latvijā, lai pēcāk tos izīrētu tautiešiem. Bizness notiek gan neoficiālā veidā, ar vai bez sludinājumu palīdzības izīrējot īpašumus draugiem vai paziņām, gan arī nopietnāk – oficiāli reklamējoties.

„Jā, šādu tendenci var manīt. Sākot ar Rucavu, Nīcu īpaši, jūras piekrasti, tur Lietuvas pilsoņi, Krievijas pilsoņi iegādājas īpašumus, gan zemes, gan mājas, gan arī Liepājā dzīvokļus vai arīdzan mājas. Par to, cik viņi ir apjomīgi pret pārējo tirgu, ir grūti spriest, bet šī tendence ir manāma, to mēs jūtam,” sacīja Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Ieva Hmieļevska.

Tūrisma nozarē novēroto apstiprina arī īpašumu tirgotāji. Salīdzinot ar 2007.gadu, īpašumiem piejūrā gan cenas kritušās par aptuveni 70%. Un interese galvenokārt ir par nelieliem zemes gabaliem. Savukārt dzīvokļu tirgū atkal sākas rosība. Interese ir gan no Krievijas un Baltkrievijas, gan Lietuvas.
SIA “Amberland Real Estate” valdes loceklis Ivars Dreijers atceras, ka pirmskrīzes periodā notika darbības visu gadu, nepārtraukti, savukārt, iestājoties krīzei, parādījās atkal periodiskums. „Līdz 2009.gada pusītei viss viennozīmīgi gāja uz leju. Tagad, pēdējos mēnešos var teikt, ka ir tāds uzlabojums – vairāki interesenti un reāli darījumi. Īpaši pirkšana bija pastiprināta tad, kad cenas bija ļoti, ļoti zemas. Piemēram, Baltkrievija ir sapirkusi pēdējā pusgadā kādus 40 dzīvoklīšus. Saulīte ir uzspīdējusi, un viss atkal sāk notikties jautrāk,” atzīmē Dreijers.

Liepājā ārzemniekus pārsvarā interesē jau izremontēti dzīvokļi pēc iespējas tuvāk jūrai, kuru cena nepārsniedz 40 tūkstošus latu. Un šāda veida mītnēm pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Iemesli pirkumam ir dažādi. Bet atšķirībā no Rīgas un Jūrmalas, kur ārvalstniekus nereti interesē uzturēšanās atļaujas iegūšana, Liepājā par tik lielām summām nav runas.

„Šeit visi vairāk vai mazāk māk runāt krieviski, viņi atbrauc, viņiem nav komunikācijas problēmas, te ir jūra, un vīzu dabū. Nesen lietuvietis arī nopirka dzīvoklīti. Viņš nopērk pie jūras dzīvoklīti, viņš izīrē. Pa vasaru brauc, īrē par labām naudām,” skaidroja SIA “Amberland Real Estate” valdes loceklis Kaspars Prūsis.

Piejūras zemes tirgū nu jau mēdz notikt arī tā, ka īpašumu Latvijā lietuvietis atpērk no lietuvieša. Un tuvāk kaimiņvalsts robežai vietējiem no zemēm jau vairs maz kas pieder.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt