Biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts Valters Zelčs no Tukuma novada ZS "Rīveri" vērtēja – zemnieki lauksaimniecības tehniku pērk aktīvi, jo Latvijā joprojām ir liels vidējais tehnikas vecums un arī jaudas nav pietiekamas.
"Ar zaļo kursu ir savas korekcijas ieviestas, un pat tām saimniecībām, kurām jaudas ir pietiekamas un tā tehnika ir gana jauna, jāievieš arī dažādas precīzās tehnoloģijas, daudzi pērk dažādu papildus aprīkojumu. Un cenas ir kāpušas pilnīgi visam, tas cenu kāpums ir no 10 līdz 40% aptuveni. Ja mēs skatāmies uz tādām lielākām tehnikas vienībām – graudu kombains vai lopbarības novākšanas tehnika –, tad uz to summu pieaugums varētu būt 40 000 līdz pat 100 000. Cenas tehnikai kāpj ražošanas izmaksu dēļ. Ražo no metāla un dažādiem kompozītmateriāliem, tiem cenas divkāršojas. Tehnikas ražošana ir ļoti energoresursu ietilpīga nozare," teica Zelčs.
Viņš stāstīja, ka šobrīd nav problēmu tehnikas pirkšanai saņemt arī banku kredītus. "Citadele Leasing" vadītājs Latvijā Pēteris Plaudis stāstīja, ka finansēšanas apjomi lauksaimniekiem palielinājās gan pērn, gan šogad.
"Teju par 20% ir pieaudzis tieši lauksaimniecības finansējuma apjoms, un aizvadītajā gadā tas ir sasniedzis 20 miljonus eiro. Līdzīgi kā kopumā ekonomikā, arī lauksaimniecības tehnikas cena ir augusi, aizvadītā gada laikā tie ir vidēji 5–10%. Tas ir saistīts gan ar vispārējo izejvielu cenu kāpumu tieši aizvadītā gada nogalē, gan arī ar to, ka ir iztrūkums dažādām komponentēm tehnikas ražotājiem un faktiski pieprasījums pārsniedzis piedāvājumu.
Ir arī ļoti garas rindas, šo tehniku pasūtot. Kā mēs redzam, tie ir 6, 9, varbūt pat 12 mēneši no brīža, kad uzņēmējs pasūta šo tehniku, līdz viņš to saņem," atzina Plaudis.
Šogad pirmo reizi lauksaimniekiem nav jāveic iepirkuma procedūra, bet lauksaimniecības tehniku var iegādāties, izmantojot "Tehnikas un iekārtu katalogu", kurā katrai tehnikas vienībai pieejami 3 komplektācijas piedāvājumi, stāstīja Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks.
"Zemniekam vajadzētu laicīgi iet pie tirgotāja un sarunāt to, kas viņam ir vajadzīgs. Tirgotājs uztaisa atbilstošo specifikāciju ar atbilstošo aprīkojums līmeni, ieliek iekšā to visu katalogā. Līdzko viņš to ir izdarījis, katalogs automātiski iedod tās tehnikas vienības numuru, ko zemnieks vēlas, un tajā brīdī tirgotājs šo tehnikas numuru jau var iedot zemniekam. Tālāk mēs, LLKC, kā vērtētāji vērtējam, vai šī cena, ko tirgotājs ieliek katalogā, atbilst tirgus cenai. Ja cena atbilst, mēs to akceptējam un šis piedāvājums ir pieejams klientam. Viņš, rakstot projektu, ierakstot šo numuru, automātiski ieklikšķina šo piedāvājumu savā projektā. Viņam nav jātaisa nekāds iepirkums, nav vajadzīgi nekādi lieki papīri. Ja mēs skatāmies, kas šobrīd ir topā, tad topā šobrīd ir minimālā augsnes apstrādes tehnika, sējmašīnas, kas ar to saistītas. Arklu nav gandrīz nemaz, ļoti daudz ir smidzinātāji, piekabes," teica LLKC pārstāvis.
Viņš stāstīja, ka katalogs nav interneta veikals, tāpēc noteikti būs diskusijas, kā darbu uzlabot. Šobrīd katalogā ir 10 000 tehnikas vienības, piemēram, Igaunijā tikai 2700. "Zemnieku saeimas" ārpolitikas eksperts Zelčs vērtēja, ka ilgtermiņā katalogs būs labs risinājums, bet šobrīd ir lietas, kas jāuzlabo.
"Ir vairākas uzlabojamas lietas, piemēram, visām tehnikām, kas ir ievietotas katalogā, ir pilnvērtīgi aprakstīta komplektācija. Ja saimnieks grib augsnes apstrādes diskus nopirkt, tad vēl tur ir veltnis, bet nav īsti aprakstīts, cik liels tas ir, vai metāla vai gumijas un tā tālāk. Modernizācijas projekti ir jāiesniedz līdz 10. februārim, taču jaunu tehniku katalogā varēja ievietot līdz 27. janvārim. Šobrīd tiešām ir tāda tehnikas jūra, kas vēl jāapstrādā un jāievieto katalogā, līdz ar to pastāv dažādi riski. Bet ilgtermiņā, es domāju, katalogs noteikti atvieglos dzīvi gan lauksaimniekiem, gan tehnikas tirgotājiem," norādīja "Zemnieku saeimas" pārstāvis.
Lauku atbalsta dienesta apkopotā informācija liecina, ka Eiropas Savienības pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" sešās iepriekšējās kārtās zemnieki iegādājušies 1197 traktorus, 1114 piekabes, 999 pļaujmašīnas, 585 kombainus un citu tehniku. Pieprasījums bija lielāks nekā kopējais finansējums, un visiem naudas nepietika.
Līdz 10. februārim lauksaimnieki jaunajā kārtā pasākumā "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" atkal var iesniegt projektus. Kopumā šajā kārtā ES atbalsts būs 64 miljoni eiro.
