Auditori norāda, ka Briseles analīze ir bijusi nepilnīga un brīžiem pat haotiska. Turklāt arhīvos joprojām pietrūkst vairāku svarīgu dokumentu.
Daudzi Latvijā, iespējams, joprojām atceras dažādu Briseles ierēdņu vizītes Rīgā 2009. un turpmākajos krīzes gados. Viņu uzdevums bija izanalizēt Latvijas finanšu situāciju un saprast, kas jādara, lai līdzsvarotu Latvijas budžeta ieņēmumus un izdevumus un glābtu valsti no finanšu sabrukuma.
Tagad Eiropas Savienības auditori ir izvērtējuši gan šo Briseles ierēdņu, gan arī viņu kolēģu un priekšnieku darbu krīzes gados. Viens no galvenajiem Eiropas Revīzijas palātas pārmetumiem ir nekonsekventa pieeja.
Revidenti atklāja, ka, lai gan valstis ir bijušas līdzīgā situācijā, attieksme pret tām ir bijusi atšķirīga. Piemēram, banku glābšanai nepieciešamie līdzekļi Latvijas gadījumā tika ierēķināti valsts budžeta deficītā, bet Īrijas un Portugāles gadījumā netika. Tas nozīmē, ka mūsu valstij budžeta tēriņi bija jāgriež vairāk nekā citām. Arī prasītās strukturālās reformas ne vienmēr ir bijušas samērīgas ar problēmām.
Atspēkojot šo kritiku, Eiropas Komisijas preses sekretāre Annika Breidharta pasvītroja, ka pasaules finanšu krīzei pilnībā gatavs nebija neviens un viņi esot mācījušies no savām kļūdām.
“Tā bija vēl neredzēta krīze, mums bija ātri jāmācās un jāsastopas ar nopietnu resursu trūkumu. Eiropas Komisija atzīst, ka šo agrīno programmu pārvaldīšanā ir tikušas pieļautas kļūdas. Tomēr revidenti savā ziņojumā arī atzīst, ka ar laiku šie procesi un prakses ir uzlabojušās,” pauda Breidharta.
Šī bija pirmā reize, kad Eiropas Savienības auditori pieķērās tā dēvēto glābšanas programmu analīzei. Tika izvērtētas palīdzības programmas piecās valstīs – Portugālē, Īrijā, Rumānijā, Ungārijā un arī Latvijā.
Luksemburgas auditori uzsver, ka atsevišķos gadījumos budžeta deficīta mērķi bija izvirzīti pielaidīgāk, nekā to pieļāva ekonomiskā situācija. Tomēr Breidharta pasvītro, ka par spīti visiem trūkumiem svarīgākais palīdzības programmu mērķis esot sasniegts.
“Revīzijas palāta atzīst, ka palīdzības programmu mērķi ir tikuši pilnībā sasniegti. Un tas, kā jūs noteikti atceraties, ir šo valstu atgriešanās finanšu tirgos un ekonomiskās izaugsmes atjaunošana. Un dažas no šīm valstīm tagad uzrāda dažus no visaugstākajiem rādītājiem Eiropā,” sacīja Breidharta.
Kopumā Eiropas Komisija norāda, ka tā nav bijusi vienīgā iestāde, kas pieņēma lēmumus par valstu glābšanas programmām. Šajā procesā lielu lomu spēlēja arī citi tā dēvētās “troikas” partneri – Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds.
Latvija noslēdza starptautisko palīdzības programmu 2012.gada sākumā.
