Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktors Didzis Brūklītis skaidroja, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos tiek gatavoti saistībā ar izmaiņām Eiropas direktīvā. Tā nosaka vairākas izmaiņas, piemēram, netaisnīgu līguma noteikumu un negodīgas komercprakses regulējumu, kā arī izmaiņas cenu norādīšanā.
Brūklītis sacīja: "Esam sagatavojuši grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas. Pirms cenu samazinājuma būs jānorāda viszemākā cena, kāda bijusi mēnesi iepriekš, respektīvi, būs jānorāda zemākā cena 30 dienu periodā, kas bijusi pirms atlaižu izsludināšanas. Nebūs vairs iespēju mākslīgi pacelt šo cenu taisni pirms atlaidēm un tad izsludināt atlaides."
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane savukārt pastāstīja, ka patērētāju sūdzības par negodīgu cenu politiku centrs saņem, bet tādu kopumā nav daudz.
"Cilvēki grib konsultēties par gadījumiem, kad tiešām uzskata, ka cena nav bijusi pietiekami godīgi norādīta vai bijušas kaut kādas negodīgas atlaides. Pārsvarā tas, protams, ir kaut kādas dārgākas preces – elektropreces, viedierīces, mobilie tālruņi. Šī gada laikā līdz 1. augustam esam snieguši 116 konsultācijas par šādiem jautājumiem un arī saņemti 8 iesniegumi. Šajā gadījumā direktīva detalizētāk paskaidro nianses, kas jāievēro, piedāvājot atlaides. Sākotnējā norādāmā cena jānorāda ne mazāk kā 30 dienas pirms atlaižu cenas, lai novērstu to, ka īsu brīdi pirms atlaides piešķiršanas cena tiek mākslīgi paaugstināta un pēc tam piešķirta liela atlaide," skaidroja Gertmane.
Latvijas Tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs vērtēja, ka plānotais 30 dienu termiņš pirms viszemākās cenas noteikšanas vairākām preču grupām tomēr būšot pārāk ilgs laiks.
"Protams, ka mēs atbalstām, ka nevar krāpties, pacelt un nolaist cenu – to pilnībā atbalstām un tas jau Latvijas likumdošanā bija. Ar šiem noteikumiem es nevarēšu piedāvāt atlaides precēm, kuras man ir krājumos starp 10 un 30 dienām. Tas ir slikti, jo es nedrīkstu 30 dienas piedāvāt cenu atlaides. Tirgotājiem būtiski palielinās krājumu uzturēšanas izmaksas – tas ir galvenais mīnuss šajos noteikumos, un tas ir arī liels zaudējums pircējiem," viņš teica.
Vienlaikus LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore Jeļena Šalkovska uzsvēra, ka likumdošanai jāaizsargā pircēji no negodīgiem tirgotājiem.
"Vairāk tas attiecas nevis uz pārtikas produktiem, bet nepārtikas precēm, jo pārtikas produktus pircēji biežāk iegādājas un tāpēc ir lielāka informētība par pamatcenu, kas bija pirms izsludinātās atlaides. Ja ir runa par apaviem un apģērbiem, tad, protams, pircēji nav tik labi informēti par pamatcenu, un maldināt pircējus ir vieglāk. Protams, ka šis process ir obligāti jāregulē, jo nepieciešams nodrošināt patērētāju tiesības uz informāciju par pamatcenu, lai patērētāji var pieņemt racionāli, ekonomiski izdevīgu lēmumu par pirkumu," viņa pauda.
Šalkovska norādīja, ka ne tikai patērētāji ir ieinteresēti, lai šis process būtu regulēts – arī jebkurš tirgotājs, kas orientēts uz sava uzņēmuma ilgtspēju, ir ieinteresēts, lai viņu tirdzniecības vietai būtu lielāka uzticamības pakāpe un lai patērētāji būtu apmierināti.
"Es atbalstu, ka obligāti nepieciešams pieņemt šos grozījumus un sakārtot situāciju tirgū. Tas būs ieguvums gan tirgotājiem, gan patērētājiem," viņa sacīja.
KONTEKSTS:
Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumu grozījumi par kārtību, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas, nodoti starpinstitūciju saskaņošanai. Par tiem vēl notiks diskusijas ar nozares un uzņēmēju pārstāvjiem. Grozījumi vēl arī jāapstiprina valdībai.
