Attīstītājs: Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts sadārdzinājies par 28 miljoniem eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta izmaksas pieaugušas par 28 miljoniem eiro. Projekta attīstītājs vēl meklē piemērotāko tehnisko risinājumu, un Ietekmes uz vidi novērtējuma process joprojām īsti nav iesākts. Par enerģētiku atbildīgais ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka, attīstoties Baltijas gāzes tīklam, arī gāzes pieejamība ir palielinājusies, tāpēc no attīstītāja patlaban sagaida detalizētu ekonomisko pamatojumu termināļa izveidei Latvijā.

ĪSUMĀ:

  • Iepriekš plānots, ka projekta kopējās izmaksas būs 120 miljoni eiro.
  • Attīstītājs tagad lēš, ka projekta sadārdzinājums ir ap 28 miljoniem eiro.
  • Attīstītājs gaida sarunas ar valdību par iespējamām sadarbības formām.
  • Attīstītājs vēlas vienoties par terminētu valsts atbalstu garantiju veidā.
  • Ministrs gaida detalizētu ekonomisko pamatojumu termināļa izveidei.
  • Termināļa ietekmes uz vidi novērtējums vēl nav sākts pilnā apmērā.
  • Objekta ietekmes uz vidi novērtējums prasīs vismaz sešus mēnešus.
  • Tas projekta realizācijas termiņu neietekmēs, pārliecināts attīstītājs.
  • Daļa iedzīvotāju joprojām iebilst pret termināļa izveidi Skultē.
  • Limbažu novada pašvaldībā atzīst, ka informācija par projektu ir skopa.

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts sadārdzinājies par 28 miljoniem eiro
00:00 / 09:54
Lejuplādēt

Grib skaidrus spēles noteikumus no valdības

Pērn valdība un Saeima ar likumu atbalstīja sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Skultē. Tam ir nacionālo interešu objekta statuss un noteikts, ka terminālis jāpabeidz līdz nākamā gada rudenim. Projekta attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons atzina, ka patlaban ir izaicinājumi ar būvniecības izmaksu pieaugumu.

"Mēs iepriekš deklarējām, ka projekta kopējās izmaksas ir 120 miljoni eiro, un tad mēs jau bijām izvēlējušies piegādātāju, un pagājušā gada otrajā pusē sākām saņemt signālus, ka izmaksas kāpj. Šis iekārtu piegādātājs ir no Zviedrijas, un tam ir gatava sertificēta platforma, kurai vēl ir arī citi pircēji, bet tā galvenā problēma ir, ka kopējās izmaksas aug, jo šobrīd tas pieprasījums ir ļoti liels. Mēs šobrīd strādājam pie cita tehniskā risinājuma," teica Miķelsons, atzīstot, ka projekta sadārdzinājums ir apmēram 28 miljoni eiro.

Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa platformas uzbūvēšana un pēcāk uzstādīšana jūrā kopumā aizņems apmēram 16 mēnešus.

Miķelsons pārliecināts, ka projekta sadārdzinājums un būvniecības tehnoloģijas meklējumi objekta pabeigšanas termiņu neietekmēs.

"Tas, ko mēs bijām izvēlējušies, ir jau gatava, nosertificēta platforma, kuru šeit atved un uzstāda, un tā ir gatava strādāt. Otrs variants ir, ka paši iet pie tās izstrādes, liek kopā komponentes, procesus un visa tā inženierija, un tad pašiem ir jāsertificē. Un tas ir ilgāks laiks, bet var būtiski ietaupīt izmaksas. Tiešām tagad būs jārunā ar valdību par iespējamām sadarbības formām, jo investoram ir jāsaprot spēles noteikumi," sacīja Miķelsons.

Ministrs gaida projekta ekonomisko pamatojumu

Patlaban gatavību projektā iesaistīties paudis viens stratēģiskais investors. Par spēles noteikumiem Miķelsons skaidroja, ka valdībai plānots piedāvāt vairākus sadarbības veidus, tostarp vienoties par kādu terminētu valsts atbalstu tieši garantiju veidā pēc gāzes termināļa uzbūvēšanas.

"Ne likums, ne kādi citi Ministru kabineta rīkojumi šāda veida garantijas neparedz, tad ir jāskatās detalizēti, par ko tieši ir runa, un jāanalizē šie priekšlikumi, lai pieņemtu kādus lēmumus. Taču šobrīd mums nav pieejama nekāda veida informācija par kāda veida garantijām," norādīja par enerģētiku atbildīgais ministrs

Ar likumu Skultes termināļa izveides projekts iepriekš bija nodots Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā, bet tagad tas uzticēts jaunizveidotajai Klimata un enerģētikas ministrijai. Tās vadītājs Čudars skaidroja, kāda patlaban ir Skultes termināļa vieta Baltijas valstu apgādē ar gāzi:

"Piemēram, Klaipēdas termināļa izmantošanā tieši Latvijas intereses bija īpaši jāaizstāv, lai mēs saņemtu nosacīto iespēju transportēt gāzi no Klaipēdas – 6 teravatstundas gadā. Ar to mums ir jārēķinās, ka, ja terminālis atrodas kādā citā valstī, tad tās valsts nacionālās intereses var prevalēt un var atstāt negatīvu iespaidu uz gāzes apgādi. Vienlaikus jāatzīst, ka šobrīd ir arī Inko terminālis Somijā, kas sācis darboties testa režīmā un ir savienots ar Baltijas gāzes tīklu, līdz ar to pati gāzes pieejamība ir palielinājusies," sacīja ministrs.

Čudars teica, ka Skultes projekts ir būtisks nacionālās drošības aspektā, bet vienlaikus ministrs no attīstītāja patlaban sagaida detalizētu ekonomisko pamatojumu gāzes termināļa izveidei Skultē.

"Šis pamatojums ir saistīts ar kopējo šāda veida gāzes termināļa atrašanos Baltijas tirgū un iespējamo ietekmi arī uz cenām kopumā. Šeit runa ir par detalizētiem priekšlikumiem, kuri būtu izskatāmi atsevišķi. Šobrīd lielā mērā paša attīstītāja rokās ir piedāvāt valdībai ekonomisko modeli, kas būtu dzīvotspējīgs un ekonomiski pamatots. Tas valdībai arī būtu tuvākajā laikā jāizskata, lai jau vēlāk kopā ar ietekmes un vidi novērtējuma noslēgumu pieņemtu galīgos lēmumus," klāstīja Čudars.

Ietekmes uz vidi novērtējums pilnā apmērā nav sākts

Tiesa, gan Skultes gāzes terminālim ietekmes uz vidi novērtējums vēl nav sākts pilnā apmērā, norādīja SIA "Vides konsultāciju birojs" valdes loceklis Sigits Duduris.

Pagaidām projekta virzītāji "Vides konsultāciju birojam" ir lūguši ekspertus tikai putnu populācijas izpētei, jo Baltijas jūras Rīgas līcī ir "Natura 2000" teritorija.

"Kopumā programma aktīvi netiek virzīta arī tādēļ, ka pasūtītājs meklē alternatīvos tehnoloģiskos risinājumus. Kamēr tur nav pieņemti gala lēmumi, tad arī tā programma netiek startēta. Patiesībā līdz šim es neesmu sajutis, ka mēs kaut ko varēsim nepildīt vai kaut ko mums vieglāk palaidīs cauri. Tas tā nebūs. Cik esam komunicējuši ar Vides pārraudzības valsts biroju, tad vienīgā pretimnākšana varētu būt tāda, ka mēs jau darba procesā vēl negatavus slēdzienus varam sākt apspriest ar viņiem, rādīt kaut kādus rezultātus un saņemt kādas ātrākas atbildes šī dokumenta izstrādē. Tā ir vienīgā lieta, kas atšķiras no kaut kāda ne uzmanības centrā esoša objekta," teica Duduris.

Viņš sacīja, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra prasīs vēl vismaz sešus mēnešus. Miķelsons bilda, ka tajā būtiskākā būs tieši regazifikācijas procesa risku izpēte, un, līdzīgi kā projekta sadārdzinājums, arī ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra gala termiņu, viņaprāt, neietekmēs.

"Ietekmes uz vidi novērtējuma programma prasa ļoti detalizētu aprakstu par katru tehnoloģiju. Tur jāmodelē visādi domino efekti avāriju gadījumā utml. Tāpēc tai ir jābūt ļoti precīzai – kāda mums būs tā regazifikācijas metode, kā tā kombinēsies, kādas būs emisijas, kādi būs blakus efekti, degvielas patēriņš utt. Taču to visu var darīt paralēli, tas mums netraucē strādāt arī ar platformu paralēli. Un tad mums vēl ir pietiekami daudz laika, lai uzbūvētu pašu cauruļvadu, kam nepieciešami vēl seši mēneši," skaidroja Miķelsons.

Iedzīvotāji arvien iebilst pret termināli Skultē

"Informācijas mums joprojām nav – ietekmes uz vidi novērtējuma joprojām nav, nekādu aprēķinu nav. Tas, uz ko mēs ceram, ir jaunās valdības godaprāts un iedziļināšanas šajā jautājumā, un, iespējams, vajadzētu sākt ar jautājumu, kāpēc tieši Skulte," sacīja Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrota.

Daļa vietējo iedzīvotāju joprojām ir pret gāzes termināļa izveidi tieši Skultē. Timrota uzsvēra, ka šī nacionālo interešu objekta ekonomiskais pamatojums joprojām ir neskaidrs, jo publiski nav pieejams iepriekšējās valdības ietvaros veiktais pētījums par to.

"Mēs vienkārši gribam zināt, kāpēc šis projekts ir pats izdevīgākais un kāpēc tika nolemts, ka tas jāīsteno tieši Skultē.

Mēs redzam, ka ir arī kaut kādas iespējas Liepājā un arī Ventspilī, kā mēs saprotam, ka jau no esošām ārpus Rīgas jūras līča ostām šis attālums līdz jau esošam cauruļvadam ir 3 km, bet te mēs runājam par gāzes krātuvi Inčukalnā, līdz kurai ir nepieciešams izbūvēt jaunu 40 km gāzesvadu. Mēs vienkārši gribam saprast, kāpēc un ar ko tas ir izdevīgi. Un, protams, ka mēs sekojam līdzi tam, kā šis jautājums virzās, un neatslābstam ne mirkli, jo mums tas ir svarīgi," teica Timrota.

Pašvaldībā atzīst, ka informācija par projektu ir skopa

Limbažu novads ir viena no vietvarām, kuras teritoriju skars termināļa un gāzes vada izbūve. Pašvaldības vadītājs Dagnis Straubergs no Reģionu apvienības arī apliecināja, ka skopā informācija par projektu arī domei liedz par to diskutēt.

"Tas process gan bija vēl pie pagājušās valdības, ka, neko neatklājot, tiek pieņemti lēmumi par šī termināļa būvniecības nepieciešamību.

Mēs, deputāti, neformāli mēģinājām saprast, vai mums šobrīd vajadzētu arī kā domei kopīgi izteikt kādu viedokli, un konstatējām, ka šobrīd īsti nav, ko teikt. (..)

Mēs varam domē sanākt kopā un pateikt, vai mums patīk vai nepatīk, bet tas nebūs konstruktīvi. Mums ir skaidri jāatbild, bet mums jau nav ne ietekmes uz vidi novērtējuma, ne mums ir zināmi kādi ekonomiskie vai finansēšanas modeļi šim projektam," skaidroja Straubergs.

Miķelsons, komentējot sašķidrinātās dabas gāzes termināļa izbūves ekonomisko pamatojumu, norādīja, ka gāzes pārvades izmaksu priekšrocības rada Skultes tuvums Inčukalna krātuvei, kas ietekmēs arī gala tarifu patērētājiem.

"Skatoties uz esošo gāzes patēriņa situāciju, ar diviem termināļiem [Somijā un Lietuvā] pietiek tieši šobrīd, kad tas patēriņš ir būtiski samazinājies augsto cenu dēļ. Bet, kā mēs redzam, tas patēriņš ļoti migrē uz to enerģijas veidu, kas ir lētāks. Tagad mums ir samazinājies dabasgāzei, bet būtiski aug dīzeļa patēriņš apkurei rūpnieciskajā ražošanā, tāpat propāna gāzes izmantošana, un, pēc tam jau skatoties, ka dabasgāze atgriežas atpakaļ, tad jau tas patēriņš atkal palielināsies. Kā mēs redzam, tas Baltijas patēriņš plus Somija un arī gāzesvada savienojums ar Poliju, tas padara to gāzes tirgu par 80 teravatu lielu. To visi apstiprina, ka te ir vieta trešajam terminālim. Un to labi var redzēt tirgus situācijā arī pēc tā, ka Klaipēda taisās taisīt jaunu termināli blakus esošajam," skaidroja Miķelsons.

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa attīstītājs plāno šonedēļ nosūtīs vēstuli Klimata un enerģētikas ministrijai par projekta attīstības priekšlikumiem un cer, ka valdība tos izskatīs līdz mēneša beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti