«Attīstībai/Par!» rosina likumā atjaunot konkurenci atkritumu apsaimniekošanā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

“Attīstībai/Par!” rosina grozīt Atkritumu apsaimniekošanas likumu un atjaunot konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā, liekot pašvaldībām nodrošināt vairāku operatoru darbību savā teritorijā un ļaujot uzņēmumiem pašiem tirgū izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, paziņojumā medijiem informēja “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcija.

ĪSUMĀ:

  • “Attīstībai/Par!” rosina grozīt 2010. gada Atkritumu apsaimniekošanas likumu.
  • AP uzskata, ka grozījumi novērsīs monopola iespējas un veicinās konkurenci.
  • AP piedāvā:
  • Pašvaldības ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju sadalīt divās vai vairāk zonās un tur pakalpojumus sniegtu vismaz divi operatori.
  • Rīgā noteikt vismaz trīs zonas, un jānodrošina vismaz trīs atkritumu operatori.
  • Saīsināt privātās-publiskās partnerības līgumu maksimālo laiku no 20 uz 10 gadiem.
  • Ļaut uzņēmējiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas, slēgt privātus līgumus.
  • Iekļaut atkritumu izvešanas nepārtrauktības principu.

“Attīstībai/Par!”, sadarbojoties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un balstoties uz likumdevējam 10 gadu garumā sniegtajiem Konkurences padomes priekšlikumiem, sagatavojusi grozījumus 2010. gadā pieņemtajā Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

 “Attīstībai / Par!” līdzpriekšsēdētājs un frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts paziņojumā medijiem norādīja, ka ar šiem grozījumiem likumā “mēs novēršam monopola veidošanās varbūtību Rīgā un lielajās pilsētās un palielinām konkurenci atkritumu apsaimniekošanā visā valsts teritorijā.”

Frakcija piedāvā likumā noteikt, ka pašvaldība, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000, sadala savu teritoriju divās vai vairākās atsevišķās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un nodrošina, ka sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un uzglabāšanas pakalpojumu sniedz vismaz divi sadzīves atkritumu apsaimniekotāji.

Likumā rosināts noteikt, ka Rīga - atbilstoši tās iedzīvotāju skaitam - nodrošina vismaz trīs atkritumu apsaimniekošanas zonas un vismaz trīs atkritumu apsaimniekotājus, kas nav viens tirgus dalībnieks.

Tāpat piedāvāts saīsināt privātās un publiskās partnerības līguma termiņu uz 10, nevis 20 gadiem, kā tas ir šobrīd.

Tik garam līguma termiņam ir tirgu noslēdzošs efekts – citi iespējamie pakalpojumu sniedzēji šajā laikā var zaudēt kapacitāti, kas ilgtermiņā var radīt monopola riskus.  Konkurence padome 2016. gada ziņojumā norādīja, ka “šāds termiņš (20 gadi) ir pārmērīgs, lai ļautu saglabāt potenciālās konkurences spiedienu”, norādīja frakcija.

“Attīstībai/Par!” rosina atjaunot konkurenci un ļaut uzņēmējiem noslēgt privātus līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem. Tas attiecas uz uzņēmējiem, kuri ir atbrīvoti no dabas resursu nodokļa maksāšanas, un uz atkritumu apsaimniekotājiem, kuriem ir attiecīgā atļauja.

Frakcija norādīja, ka tas ļaus pakalpojumu saņēmējiem izvēlēties sev cenas un apkalpošanas kvalitātes ziņā labāko piedāvājumu.

Savukārt, lai nepieļautu Rīgas pašvaldības atkritumu krīzei līdzīgas situācijas citur Latvijā, frakcija rosina likumā iekļaut atkritumu izvešanas nepārtrauktības principu. Gadījumos, kad esošais līgums ir zaudējis spēku, bet jauns vēl nav noslēgts, atkritumu apsaimniekotājs/-i turpina izvest atkritumus atbilstoši iepriekšējo līgumu noteikumiem sešu mēnešu garumā vai līdz brīdim, kad ir noslēgts jauns līgums.

Frakcija norāda, ka šobrīd lielākajā daļā Latvijas pašvaldību ir tikai viena sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zona, tātad pakalpojumus sniedz viens apsaimniekotājs un netiek veicināta konkurence.

Dažas pašvaldības gan ir ieviesušas vairākas zonas atkritumu apsaimniekošanai, nodrošinot konkurenci. Piemēram, Liepājā, kur iedzīvotāju skaits ir aptuveni 70 000, šobrīd ir divas atkritumu apsaimniekošanas zonas un darbojas divi apsaimniekotāji.

2021. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas vidējais iedzīvotāju skaits būs 36 413 iedzīvotāji – pašvaldības kļūs lielākas, līdz ar to jautājums par atkritumu apsaimniekošanas zonām būs vēl aktuālāks, norādīja frakcija.

KONTEKSTS:

Iepriekš “Attīstībai/Par!”  vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce valdības sēdē solīja izstrādāt pretmonopola likuma grozījumus.

Diskusija norisinājās saistībā ar Rīgā iestājušos atkritumu apsaimniekošanas krīzi. 15. septembrī Rīgā bija paredzēts mainīt atkritumu apsaimniekotāju – četru kompāniju vietā atkritumus izvestu "Tīrīga", kurai Rīgas dome bija paredzējusi uzticēt šo darbu uz 20 gadiem. Taču Konkurences padome iebilda pret šādu monopolu un nepilnu nedēļu pirms atkritumu izvedēju maiņas liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Zināms, ka Rīgas dome pārsūdzēs šo lēmumu.  

Lai nepieļautu atkritumu haosu galvaspilsētā, kad no 15. septembra iedzīvotājiem nav līgumu ar atkritumu apsaimniekotājiem un viņu atkritumi netiek izvesti, valdība 11. septembrī ārkārtas sēdē akceptēja rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā. Saeima 12. septembrī pēc ilgākām diskusijām nolēma atbalstīt valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgā saistībā ar atkritumu izvešanu.

Tā ļauj atkritumu apsaimniekotājiem strādāt arī bez līgumiem ar iedzīvotājiem. Atkritumus Rīgā ārkārtējās situācijas laikā turpinās izvest "Clean R", "Eco Baltia vide" un "Lautus". Tomēr Rīgas domei bija jārīko sarunu procedūra, lai atrastu uzņēmumu, kas nosegtu 4% no atkritumu tirgus, jo uzņēmums "Pilsētvides serviss" savu darbību beidzis. Sarunu procedūrā tika noskaidrots, ka privātpersonām pakalpojumus sniegs "Eco Baltia vide", savukārt juridiskajām personām - uzņēmums "Clean R".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti