Lauksaimniecības kooperācijas rokasgrāmatas līdzautore, kooperatīvu asociācijas izpilddirektore Linda Uzkalne stāsta, ka radītās lasāmvielas mērķis ir saprotamā formā stāstīt par kooperatīva uzbūvi, darbību, struktūru, vadību, kā arī kooperatīva biedru lomu.
"Tā iniciatīva nāk no mūsu asociācijas biedriem. Mūsuprāt, īpaši aktuāla šī grāmata varētu būt kooperatīviem, kuri ir dibināti no jauna. Šobrīd ir tā, ka kooperatīvu sabiedrības darbu regulē Kooperatīvo sabiedrību likums. Taču šajā likumā ir lietas, kuras ir aprakstītas un kuras dažreiz cilvēkiem nav skaidras. Attiecīgi šajā grāmatā ļoti daudz tiek aprakstīts tas, kādā veidā ir interpretējami dažādi kooperatīvo sabiedrību likuma panti. Šajā grāmatā mēs centāmies parādīt piemērus, kā jau kooperatīvi, kuri darbojas šobrīd, praksē ir ieviesuši dažāda veida lietas, piemēram, paju aprēķināšanu un dažādas pārvaldības, un tamlīdzīgi," stāsta Uzkalne.
Latvijā kopumā patlaban par atbilstošiem atzīti ap 50 kooperatīvu un to skaits ir nemainigs jau vairākus gadus. Līdz šim veiksmīgi noritējusi graudkopības kooperatīvu attīstība, kā arī piensaimniecībā veidotas daudzas sadarbības, kas nereti cietušas arī neveiksmes, piemēram, veidojot savu pārstrādes uzņēmumu.
Tiesa gan, patlaban šajā nozarē veidojas pat otrā līmeņa kooperācija, apvienojot vairākus kooperatīvus vai pievienojoties kaimiņsvalstu kooperatīvam. Tāpat strauju izaugsmi apgrozījuma un biedru skaita ziņā pēdējos gados uzrāda mežsaimmniecības kooperatīvi, saka Uzkalne. Taču atsevišķos saimniekošanas veidos apvienošanās joprojām nav populāra.
"Nemelošu, ja teikšu, ka liellopu audzēšanas nozarē praktiski nav neviena atbilstoši labprātības principiem strādājoša kooperatīva. Līdz ar to šis ir lauciņš, kurā daudz jāstrādā. Asociācijas iekšienē mums ir bijušas diskusijas par to, vai vispār kooperācija šajā nozarē ir veicināma. Lai šis kooperatīvs darbotos, ir jābūt apakšā lauksaimnieku vēlmei par šo kooperāciju. Acīmredzot gaļas nozarē šīs lauksaimnieku vēlmes īsti nav bijis. Vai mums nepieciešams mākslīgi to radīt, tas ir diskutējams jautājums. Galvenie ieguvumi ir realizācijas tirgus un iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām. Mēs bieži novērojam, ka katrs ražotājs ļoti veiksmīgi spēj izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika. Es domāju, ka tas ir tikai prātīgi - nākt kopā un noalgot cilvēkus, kuri šo pārdošanas funkciju var veikt labāk nekā pats ražotājs," teic Uzkalne.
Liellopu gaļas audzētāju asociācijas specāliste Ieva Freidenfelde atzīst, ka nozarē bijuši mēģinājumi veidot vairākus kooperatīvus, taču tie bijuši neveiksmīgi un zemnieki bieži palikuši zaudētājos, kas mazinājis uzticību sadarbībai. Turklāt Latvijā šajā lauksaimniecības sektorā tradicionāla ir tieši dzīvu lopu tirdzniecība.
"Piens un graudi - tie ir Latvijā arī patērējamais uz vietas produkts. Liellopu gaļas patēriņa tradīcijas Latvijā kā tādas nav. Mēs esam pieraduši un esam diezgan labi iestrādājušies tajā virzienā, ka realizējam projām uz nobarošanu jau atšķirtos teļus - tie ir seši, astoņi mēneši. Diezgan labi šajā virzienā viss notiek. Lielākā daļa šo lopu realizējas tādā veidā. Nobarošanas virziens mums Latvijā nav tik attīstīts. Ir nedaudz saimniecību, kas šajā virzienā strādā. Attiecīgi tas nebūs liels eksporta procents. Ir jaunieši, kas audzē, vēlas un plāno. Ar laiku uz priekšu šie jaunie saimnieki, kas nāk nozarē un kuriem nav negatīvās pieredzes ar zaudētu naudu, iespējams, izveidos arī mums kooperatīvu kustību," norāda Freidenfelde.
Tikmēr jauna tendence ir ogu audzētāju kooperatīvi Latvijā. Dibināts jauns bioloģisko upeņu audzētāju kooperatīvs "Bio Berrys Latvia", kas viena pastāvēšanas gada laikā spējis arī dubultot biedru skaitu, saka tā vadītājs Gundars Kārkliņš. Sākotnēji apvienojušās 13 saimniecības, tagad apvieno 21 saimniecību.
"Mēs bijām vairākas saimniecības sastādījušas upeņu plantācijas, un tad lēnā garā tu saproti, ka priekš Latvijas ir par lielu, bet eksportam uz ārzemēm esi par mazu. Doma par apvienošanos radās diezgan sen. Mēs principā spiedīsim uz eksportu. Cik mēs esam prasījuši, Latvijā nevienam īsti bioloģisku ogu nevajag. Mēs gribam [saņemt] nedaudz vairāk, nekā var piedāvāt par komerciālo ogu. Mēs ceram, ka būs spēks augt un mēs varēsim paši taisīt savas pārstrādes. Naudas un laika jautājums. Biedriem pašiem ir jāsaprot, ka kooperatīvs ir viņu īpašums," saka Kārkliņš.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas rokasgrāmata tapusi sadarbībā ar kooperācijas ekspertiem un tiesību speciālistiem, kas piedalījušies jaunā kooperatīvo sabiedrību likuma izstrādē, un tā tupmāk būs pieejama asociācijas mājaslapā.
