Subsidētās elektroenerģijas nodoklis ir veids, ko valdība izvēlējusies, lai kompensētu elektroenerģijas cenu celšanos. Iepriekšējo valdību politikas rezultātā sabūvēta sistēma, kas atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem liek pārlieku dāsni pārmaksāt, uzskata EM. Tāpēc vēja ģeneratoru, mazo hidroelektrostaciju un biogāzes ražotājiem, kas saražoto elektroenerģiju virs tirgus vērtības pārdod valstij, peļņu samazinās, apliekot obligāto iepirkumu ar nodokli.
„Ja gadījumā nepieņems šo likumu, tad no nākošā gada elektrības cena kāps ievērojami, un daudzi uzņēmumi apsver iespēju aiziet no Latvijas, tā ir tā cena, lūzt vai plīst, mums ir jāpieņem šis lēmums," skaidro EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP).
Uzņēmēji, kas ražo biogāzi, ir sašutuši. Viņi uzskata, ka ir jārevidē monopolista "Latvenergo" saimniekošanas efektivitāte. Tas pērn uzrādījis 36 miljonu peļņu un "Latvenergo" projekti - ar "Gazprom" dabasgāzi darbināmās termoelektrostacijas - saņem obligātā iepirkuma lauvas tiesu. Tā vietā valdība izvēlējusies iet vieglāko ceļu.
„Visi projekti ierīkoti par bankas kredītiem, mainās nauda plūsma, jo ziemas mēnešos mēs netiksim galā, diez vai lauksaimnieki būs „Liepājas metalurgs", kam valdība skries atdot parādus. Es neticu tam!" saka Biedrības „Latvijas dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš.
Likumprojekts nonācis tautsaimniecības komisijā, kur atbalstīti ZM priekšlikumi. Kā tajos norādīts, nav godīgi, ka lauksaimnieki, kas blakus siltumnīcai vai kūtij uzbūvējuši biogāzes stacijas, maksā tikpat, cik vēja ģeneratoru, mazo HES īpašnieki vai tie, kam elektroenerģijas ražošana vienkārši pamatbizness, tāpēc efektīviem saimniekotājiem no 15% vai 10% nodoklis samazināsies uz 5%.
„It sevišķi, ja tur ir kaut kādi cūku kompleksi vai govju fermas piena lopkopībā, kur paliek pāri kūtsmēsli, šādā veidā tiek utilizēti, smaka likvidēta. Ar siltumu tiek tālāk apsildītas tās pašas kūtis un pārējais izlietots uz lauka kā minerālmēsli. Cikls ir pareizs iepretim tam, ja izmanto kā pamatbiznesu," ideju skaidro Edvards Smiltēns (Vienotība), ZM parlamentārais sekretārs.
Ar gariem zobiem kā politisku kompromisu šo ideju atbalstījusi Ekonomikas ministrija, kas neredz pamatojumu šādiem nodokļu samazinājumiem. „Ja mēs paskatīsimies uzņēmumu, tas nav dzīvības un nāves jautājums, ienesīgums ir pietiekami liels, lai panestu šo nodokli," pauž Ķirsis.
Pārējiem gan vairāk jāmaksā nebūs. Naudu, ko neiekasēs jaunā nodokļa samazinājuma dēļ, EM atradusi citur - nākamgad 1,2 miljonus latu atņems māju siltināšanas programmai.
Bet arguments par peldēšanos naudā uzņēmējiem, protams, nepatīk. Kāpēc nedrīkst pelnīt, vaicā Mārupes tomātu audzētāji, kuru saistītie uzņēmumi pērn uzrādījuši apmēram 1,2 miljonus latu peļņu? „Vai visām bankām, kam bija simtiem miljonu peļņa, mēs arī viesīsim iekšā nodokli, tad atņemsim lielāko pensiju saņēmējiem pensijas? Uz kurieni valsts iet?" jautā „Sabiedrība Mārupe" valdes loceklis Kaspars Brunovskis. Viņa pārstāvētais uzņēmums ir starp tiem apmēram 30 uzņēmumiem, kam nodokļa samazinājums pienākas.
