Ārpus Rīgas

Cūkaudzētāji arvien redz perspektīvu; drīzumā plāno atsākt darbu

Ārpus Rīgas

Rēzeknē Latgales kongresa simtgadei veltītās piemiņas vietas izbūve joprojām nav pabeigta

Atsevišķās pašvaldībās neredz jēgu prasībām ārzemniekiem zemes iegādei Latvijā

Atsevišķās pašvaldībās neredz jēgu prasībām ārzemniekiem zemes iegādei Latvijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā, kurā noteiktas valsts valodas zināšanu prasības ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2.pakāpē.

Tāpat likuma grozījumi nosaka, ka pašvaldību komisijas nepieciešamības gadījumā varēs uzaicināt personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā.

Taču, aptaujājot atsevišķas pašvaldības, var secināt, ka arī līdz šim līdzīgas funkcijas komisijas ir pildījušas, un īsti jēgu jaunajām prasībām neredz.

Jelgavas novadā neskaidra vērtēšana

Jelgavas novads ir viens no bagātākajiem novadiem ar lauksaimniecības zemēm. Gadā pašvaldība izskatot ap 150 lauksaimniecības zemes darījumu. Zeme šeit ir dārga, tādēļ gadījumu, ka zemi nopērk, bet rezultātā neizmanto lauksaimniecībā, šajā novadā neesot.

Jelgavas novada lauksaimniecības zemju darījumu uzraudzības komisijas vadītāja Vaiva Laimīte atzīst, ka pagaidām vietvarām nav skaidrības, kā zemju pircēju jaunā vērtēšana notiks. Uz atsevišķām pārrunām zemes pircēju, visticamāk, sauks vien tad, ja reģionā ienāks kāds jauns zemnieks

"Fiziskām personām vienkāršāk, bet tur, kur ir juridiska persona ar vairākiem dalībniekiem, tas nozīmē, ka jāizvērtē ļoti daudz cilvēku.

Tad ir jārēķina, cik kuram procentuāli uzņēmumā ir dalība, tad atkal jāvērtē, kādas katram tās valodas zināšanas. Tad, kad saskarsimies, tad arī redzēsim, cik vienkāršs vai sarežģīts tas valodas prasību process. (..)

Cik redzam pēc saviem lauksaimniecības zemes ieguvējiem, kuri ir ārzemnieki, tad viņi pārsvarā jau runā latviski, jo dzīvo šeit daudzus gadus.

Patiesībā arī līdz šim jau saruna ar zemes pircēju notiek dokumentu iesniegšanas procesā, telefoniski vai klātienē, tas cilvēks jau arī izstāsta, ko viņš darīs uz tās zemes," teica Laimīte.

Bauskas pusē maz citā valodā runājošo

Savukārt Bauskas novada izvērtēšanas komisijas darījumiem ar lauksaimniecības zemēm pārstāve Aija Fridrihsone stāsta, ka cilvēki, kas nerunātu latviešu valodā, darījumus šajā pusē veic reti.

Savukārt jaunajām normām, šķiet, ir tikai formāls spēks.

"Tirgus mūsu pusē ir ļoti aktīvs, un cenas pietiekoši lielas. Tāpēc uztraukuma, ka kāds iegādātu zemi un neapstrādātu, arī nav, jo nekustamā īpašuma nodoklis Bauskā ir gana liels, un katrs grib iegūt tos augļus no zemes vismaz tik lielus, lai tā atmaksātos. Ņemot vērā, ka komisijā ir visi cilvēki, kas jau ilgstoši pašvaldībā ir strādājuši, mums jau, apskatoties, kur īpašums atrodas, ir skaidrs, vai tā ir lauksaimniecības zeme. Turklāt tagad zemes ir tik, cik ir, un aktīvi pērk zemnieki arī tās platības, kas ir degradējušās vai mazāk auglīgas un rekultivē vai atkrūmo tās.

Mums nav tādu problēmu, ka zemi nopērk un tā aizaug, šeit vispār nav dīvānzemnieku," teica Fridrihsone.

Latgalē jau darbojas daudz ārzemnieku

Latgales pusē situācija no iepriekš minētajām pašvaldībām gan atšķiras. Šeit netrūkst ārzemnieku, kas interesējas un arī iegādājas  lauksaimniecības zemi. Kopumā mēnesī atbildīgajai komisijai jāskata ap 10 darījumu.

"Mūsu novadā vairāk nekā 30% no novada teritorijas pieder ārzemniekiem.

Tie ārzemnieki, kas pēdējos gados iegādājuši lauksaimniecības zemi, labi runā latviski, un viņiem nebūtu problēmu arī prezentēt zemes izmantošanas plānus.

No vienas puses, ir slikti, ka zemi izpērk ārzemnieki, bet, no otras puses, tā zeme tiek apsaimniekota. Galvenokārt ārzemnieki nodarbojas ar mežsaimniecību, bet arī lauksaimniecības zeme, ko viņi izpērk, tiek apstrādāta. Tāpat viņi nodarbina vietējos iedzīvotājus. Manuprāt, ir nokavēta šo zemes iegādes prasību pieņemšana, kas apstiprināta 2014. gadā.

Šīs prasības vajadzēja apstiprināt jau vismaz deviņdesmito gadu nogalē, kad tiešām ārzemju iedzīvotāji izpirka šīs zemes," klāsta Ludzas pašvaldības atbildīgās komisijas locekle Ilona Igovena.

Plānots, ka likumprojekts par latviešu valodas prasībām ārzemniekiem, kas pērk lauksaimniecības zemi, un papildu uzraudzības funkcijām pašvaldību komisijām stāsies spēkā 1.jūlijā.

Vietvaras kā pozitīvu pārmaiņu līdz ar grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nosauc izglītības prasību mīkstināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti